Publicēts: 18.12.2020.

Projekta aktivitātes „Darba semināri, ekspertu paneļi un ikgadējās konferences” ietvaros:

  1. 2010.gada 11.novembrī norisinājās darba seminārs – ekspertu panelis izglītības iestāžu kontroles un uzraudzības jomā:

Pasākuma ietvaros notika darbs grupās par izglītības iestāžu kvalitātes rādītājiem un optimālo uzraudzības modeli. Diskusijas dalībnieki diskutēja par būtiskākajām problēmām saistībā ar izglītības iestāžu kontroli – mainīgas un neskaidras izglītības satura un procesa prasības izglītības iestādēm, funkciju dublēšanās augstākas izglītības jomā, piemēram, akreditācijas procesa nodrošināšanā, kā arī tika secināts, ka profesiju klasifikatora standarts ir neatbilstošs mūsdienu prasībām un tas kavē jaunu izglītības programmu attīstību. Kopumā diskusijas dalībnieki atzina, ka identificējamās uzraudzības un kontroles problēmas ir jārisina kopējās izglītības politikas kontekstā.
Diskusija par administratīvo barjeru mazināšanu tika turpināta Valsts kancelejas un Latvijas Darba Devēju konfederācijas rīkotajā konferencē „Labāks regulējums efektīvai pārvaldībai un partnerībai”, kas notika 2010.gada 25. un 26.novembrī.

  1. 2010.gada 12.novembrī norisinājās darba seminārs – ekspertu panelis ar komersantu pārstāvjiem par pētījuma „Komersantu kontrolējošo institūciju darbības novērtējums” rezultātiem un turpmāko rīcību:

Diskusijas notika trīs tematiskās darba grupās par būvniecības un ugunsdrošības, ķīmijas un farmācijas, kā arī viesnīcu, restorānu un pārtikas apstrādes jautājumiem. Dalībnieki vienojās, ka vairāku funkciju auditā identificēto problēmu novēršanai nepieciešams uzlabot sadarbību un komunikāciju starp uzraudzības iestādēm un komersantiem. Tāpat diskusijā norādīja, ka administratīvā sloga mazināšana nav uztverama vienkāršoti, jo valsts izvirzīto prasību līmenis ir nosacījums nozaru un industriju attīstībai un valsts konkurētspējai, jo augstu kvalitātes standartu nodrošināšana nav iespējama bez noteiktu prasību izvirzīšanas un ievērošanas. Diskusijas dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka Latvijas apstākļos ir jāattīsta nozaru komersantu pašorganizēšanās un paškontrole, kas izpaustos, pašiem komersantiem nozares ietvaros vienojoties par prasībām. 
Dalībnieki tika iepazīstināti ar pētījuma „Komersantu kontrolējošo institūciju darbības novērtējums” ietvaros izstrādāto „komersantu ceļa karti”, kas nozaru griezumā aptver nepieciešamās darbības uzņēmumu dzīves ciklā un parādot nepieciešamas darbības uzņēmuma dibināšanā, administratīvo prasību izpildē un uzņēmumu likvidācijā. „Ceļa kartes” raisīja lielu interesi diskusiju dalībnieku, tostarp, valsts kontrolējošo institūciju vidū. 
Diskutējot par būvniecības un ugunsdrošības jautājumiem, dalībnieki secināja, ka vairākas no funkciju auditā uzrādītajām problēmām risinājumu gaida jaunajā Būvniecības likumprojektā, tādēļ pētījuma secinājumi tiks virzīti uz Saeimu. Kā aktuālākie jautājumi tika izvirzīti būvniecības ieceru saskaņošanas procesa vienkāršošana maza izmēra būvēm, kā arī sabiedriskās apspriešanas procesa uzlabošana, to īstenojot teritoriālā plāna izstrādes stadijā kā tas tiek praktizēts Igaunijā, Lietuvā un Somijā. 
Diskutējot par jautājumiem apstrādes un farmācijas jomā dalībnieki atbalstīja vienas pietura principa ieviešanu atsevišķu prasību ievērošanā vides aizsardzības jomā. Vienojās par nepieciešamību pārskatīt pārskatu sniegšanas prasības vides aizsardzības jomā, vienlaikus liekot uzsvaru, ka par minēto jautājumu risināšanas nepieciešamību ir aizdomājusies arī ES, kas nespēj apstrādāt dalībvalstu iesniegto informāciju tās apjoma un nepārskatāmības dēļ. Kā aktuālākie jautājumi turpmākām diskusijām izvirzījās nepieciešamība stiprināt Zāļu valsts aģentūras kapacitāti atbalsta sniegšanai komersantiem eksporta veicināšanai, kā arī novērtēt uztura bagātinātāju apriti un turpmākās kontroles iespējas, ņemot vērā sabiedrības drošības un veselības aspektu.
Diskusija par administratīvo barjeru mazināšanu tika turpināta Valsts kancelejas un Latvijas Darba Devēju konfederācijas rīkotajā konferencē „Labāks regulējums efektīvai pārvaldībai un partnerībai”, kas notika 2010.gada 25. un 26.novembrī.

  1. 2010.gada 9.decembrī norisinājās darba seminārs – ekspertu panelis par administratīvā sloga samazināšanas metodēm:

Semināra ietvaros Nīderlandes Karalistes konsultācijas uzņēmuma „Sira Consulting B.V.” pārstāvis Pīters Beks (Peter Bex) un Nīderlandes Karalistes Regulējuma reformas grupas pārstāvis Brains Haits (Brian Huijts) kopā ar LR valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem diskutēja par administratīvā sloga „mērīšanas” metodēm un instrumentiem, kontroles un uzraudzības radīto administratīvo barjeru samazināšanas iespējām, kā arī dalījās Holandes pieredzē par regulējuma reformas grupas darbību.

  1. 2010.gada 25. un 26.novembrī sSadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju Rīgā, Radisson Blu Hotel Latvija, norisinājās ikgadējā konference „Labāks regulējums efektīvai pārvaldībai un partnerībai”.
  1. 2011.gada 1. un 2.decembrī sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas Darba devēju konfederāciju Rīgā, Radisson Blu Hotel Latvija, norisinājās jau otrā konference „Labāks regulējums efektīvai pārvaldībai un partnerībai”.

Pasākuma pirmā diena tika veltīta administratīvo procedūru vienkāršošanas un administratīvā sloga mazināšanas jautājumiem, analizējot labas pārvaldības praksi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī pieredzes apmaiņai starp privāto un publisko sektoru, padziļināti diskutējot par veselības nozares un izglītības nozares pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Savukārt konferences otrajā dienā tika diskutēts par publisko pakalpojumu kvalitāti un tās paaugstināšanu, kā arī par sadarbības veicināšanu publisko pakalpojumu sniegšanas jomā. Konferencē reģionālās sadarbības perspektīvu un tās lomu efektīvas pārvaldības procesu attīstībā iezīmēja darba devēju un pašvaldību pārstāvji.

  1. 2012.gada 8. un 9.novembrī sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas Darba devēju konfederāciju Rīgā, Radisson Blu Hotel Latvija, norisinājās ikgadējā konference „Labāks regulējums efektīvai pārvaldībai un partnerībai”.

Pasākuma pirmās dienas sākumā Valsts kancelejas direktora vietniece Eva Upīte stāstīja par īstenotajām un plānotajām aktivitātēm administratīvā sloga mazināšanā. Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta kompetencē bija jautājums par uzņēmējdarbība vides uzlabošanas pasākumiem. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone runāja par reformām kā ekonomikas pārmaiņu iespēju. Konferencē piedalījās arī Lietuvas un Igaunijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji un runāja par publiskā sektora veiktajām reformām un partneru iesaisti kvalitatīvu pārmaiņu veikšanā.

Konferences pirmās dienas otrā daļa pilnībā tika veltīta valsts kapitālsabiedrību un kapitālpārvaldības jautājumiem. Tika prezentēts pētījums „Publiskās personas dalības kapitālsabiedrībā mērķa, nepieciešamības un statusa kritēriju izvērtējums”, kā arī diskutēts par pārvaldības jauno modeli. Skatu no malas sniedza kapitālsabiedrību pārvaldības eksperts no Somijas Peka Timonens (Pekka Timonen) un Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta vadītāja Daiga Auziņa – Melnalksne.

Savukārt konferences otrās dienas temati saistīti ar publisko pakalpojumu jautājumiem – publisko pakalpojumu identificēšanas un izvērtēšanas rezultāti, publisko pakalpojumu sistēmas ieviešana, mijiedarbība starp valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem. Ar konferences otrās dienas prezentācijām aicinām iepazīties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā.

Ikgadējo konferenci kopīgi organizēja Valsts kanceleja, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Latvijas Darba devēju konfederācija.

  1. 2013.gada 28. novembrī notika ikgadējā konference „Labāks regulējums efektīvai pārvaldībai", ko rīkoja Valsts kanceleja un Latvijas Darba devēju konfederācija. Viens no diskusiju stūrakmeņiem konferencē bija lēmumu pieņemšanas process valsts pārvaldē – tā efektivitātes novērtējums, problēmas un risinājumi. 

Konferences dienaskārtībā plaši tika skatīta arī tēma par administratīvo procesu, kur paneļdiskusijā valsts institūciju, tiesu varas, NVO un uzņēmumu pārstāvji izvirzīja būtiskākās problēmas un meklēja tām risinājumus.

Aicinām apskatīt:

9. decembrī norisinājās paneļsesija „Starpvalstu investīciju aizsardzības līgumi – pamatprincipi praksē” kā konferences saturiskais turpinājums. Paneļsesijā lekciju sniedza Šveicē bāzētā starptautiskā advokātu biroja „Lalive” vadošais partneris Veijo Heiskanen, kurš ir viens no atzītākajiem starptautisko investīciju tiesību aizsardzības ekspertiem pasaulē un regulāri darbojas gan kā konsultants, gan šķīrējtiesnesis.

  1. 2013.gada 9. decembrī norisinājās paneļsesija „Starpvalstu investīciju aizsardzības līgumi – pamatprincipi praksē” kā konferences saturiskais turpinājums. Paneļsesijā lekciju sniedza Šveicē bāzētā starptautiskā advokātu biroja „Lalive” vadošais partneris Veijo Heiskanen, kurš ir viens no atzītākajiem starptautisko investīciju tiesību aizsardzības ekspertiem pasaulē un regulāri darbojas gan kā konsultants, gan šķīrējtiesnesis.
logo