Atjaunots: 11.08.2016

Paziņojums par līdzdalības iespējām likumprojekta „Grozījumi Patvēruma likumā” izstrādes procesā

1.

Dokumenta veids

Likumprojekts

2.

Dokumenta nosaukums

Likumprojekts „Grozījumi Patvēruma likumā” (turpmāk – likumprojekts).

3.

Politikas joma un nozare vai teritorija

Iekšlietu politika.

4.

Dokumenta mērķgrupas

Personas, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss Latvijas Republikā.

5.

Dokumenta mērķis un sākotnēji identificētās problēmas būtība

Patvēruma likuma 52.panta otrā daļa paredz, ka alternatīvo statusu ieguvušai personai tiek izsniegta termiņuzturēšanās atļauja uz vienu gadu. Ja persona mēnesi pirms termiņa beigām iesniedz Pārvaldei iesniegumu par uzturēšanās termiņa pagarināšanu, un situācija personas izcelsmes valstī ir saglabājusies tāda, lai būtu par pamatu alternatīvā statusa piešķiršanai, Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona mēneša laikā pieņem lēmumu par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu uz vienu gadu. Līdzšinējā pieredze liecina, ka apstākļi un situācija, kas ir par pamatu alternatīvā statusa piešķiršanai, piemēram, iekšēji vai ārēji bruņoti konflikti, neizmainās tādā mērā, lai alternatīvā statusa piešķiršana varētu atteikt. Tādejādi, lai mazinātu administratīvo slogu gan alternatīvo statusu saņēmušajām personām, gan iestādei, turpmāk nolemts, termiņuzturēšanās atļauju izsniegt uz pieciem gadiem. Minētais regulējums neizslēdz iespēju, ka persona var zaudēt alternatīvo statusu, ja situācija viņa izcelsmes valstī mainījusies tādā mērā, ka viņai starptautiskā aizsardzība vairāk nav nepieciešama un viņa var atgriezties tajā.

Rīcības plāna 3.19.apakšpunkts paredz, ka pabalstu bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu izmaksas funkcijas ir nododamas Labklājības ministrijas institūcijām un līdz 2016.gada 1.aprīlim jāizstrādā attiecīgi grozījumi normatīvajos aktos. Patvēruma likuma 53.pants nosaka, ka bēglis pirmos 12 mēnešus pēc bēgļa statusa iegūšanas un persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, pirmos deviņus mēnešus pēc alternatīvā statusa iegūšanas saņem pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas, kā arī valsts valodas apguvei nepieciešamās izmaksas, ja personai nav cita iztikas avota.

Lai izpildītu Rīcības plāna 3.19.apakšpunktā noteikto, saistībā ar minētā plāna 3.18.3.apakšpunktā paredzēto – izvērtēt iespējas ieviest aizdevumu, kas atmaksājams no personai izmaksājamā pabalsta, pirmajai īres iemaksai/garantijai, iesaistītās institūcijas – Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija un Ekonomikas ministrija pēc padziļinātas situācijas izpētes izstrādāja pieeju, kas maina līdz šim piemērotos pabalstu izmaksas principus un kārtību, nemainot uzturēšanās pabalsta apmēru un izmaksai noteikto kopējo termiņu. Vienlaikus likumprojekts paredz atteikties no valsts valodas apguvei nepieciešamo izmaksu segšanas, jo šobrīd valsts valodas apguvei paredzētais maksimālais kompensējamais izdevumu apmērs (49,80EUR) nesedz valodas mācību izmaksas, šāda pabalsta administrēšanas izmaksas ir salīdzinoši lielas pret plānoto ieguvumu. Turklāt valsts valodas apguvi ar vienādu mērķi – pilnveidot valsts valodas zināšanas bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu – pašreiz nodrošina dažādas institūcijas (Pārvalde, Izglītības un zinātnes ministrija, Nodarbinātības valsts aģentūra, Kultūras ministrija). Sniegtais atbalsts var savstarpēji pārklāties. Jau šobrīd gan bēgļi, gan personas ar alternatīvo statusu, iegūstot bezdarbnieka statusu Nodarbinātības valsts aģentūrā, var piedalīties apmācību programmās, kurās tiek nodrošināta arī valsts valodas apguve. Vienlaikus mūžizglītības programmu ietvaros ar 2016.gada 5.maija Ministra kabineta Rīkojumu Nr.287 „Par pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānu 2016-2020.gadam” bēgļi un personas ar alternatīvo statusu ir iekļautas kā viena no prioritārajām mērķa grupām.

Ņemot vērā iepriekš minēto, likumprojekts paredz, ka personai, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, ir tiesības saņemt:

1)vienreizējo materiālo pabalstu sociālekonomiskās iekļaušanas uzsākšanai;

2)pabalstu uzturēšanās izmaksu segšanai.

Vienreizējā materiālā pabalsta sociālekonomiskās iekļaušanas uzsākšanai apmērs ir līdzvērtīgs divu mēnešu uzturēšanās pabalstam atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr.457  noteiktajam.   Pabalstu sociālekonomiskās iekļaušanas uzsākšanai piešķir un izmaksā Pārvalde, ja iesniegums minētā pabalsta saņemšanai iesniegts viena mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Pārvaldes amatpersona lēmumu par vienreizējā materiālā pabalsta sociālekonomiskās iekļaušanas uzsākšanai izmaksu pieņem vienas nedēļas laikā no brīža, kad bēglis vai alternatīvo statusu ieguvusi persona ir uzrādījusi personu apliecinošu dokumentu un iesniegusi iesniegumu minētā pabalsta saņemšanai un iesniegusi informāciju par savu bankas kontu. Paredzētā kārtība nodrošina nepārtrauktu finanšu līdzekļu pieejamību situācijā, kad mainās personas tiesiskais statuss, proti, noslēdzoties patvēruma procedūrai, persona vairs nav uzskatāma par patvēruma meklētāju ar visām no tā izrietošajām juridiskajām sekām. Vienlaikus vienreizējā materiālā pabalsta sociālekonomiskās iekļaušanas uzsākšanai izmaksas mērķis ir nodrošināt bēglim vai personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, finanšu līdzekļus, lai viņš varētu segt pirmo īres iemaksu/garantiju. Tādejādi izveidotā kārtība sekmēs efektīvāku sociālekonomiskās iekļaušanās uzsākšanu pēc starptautiskās aizsardzības statusa saņemšanas, un radīs priekšnosacījumus, lai minētās personas, kuras patvēruma procedūras laikā uzturējās patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, to varētu atstāt.

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka likumprojektā paredzētais nemaina pašlaik noteikto uzturēšanās pabalsta apmēru un tā izmaksai noteikto kopējo termiņu, tiesības saņemt pabalstu uzturēšanās izmaksu segšanai bēglim ir 10 mēnešus un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, septiņus mēnešus. Likumprojekts paredz, ka pabalstu uzturēšanās izmaksu segšanai var saņemt no iesnieguma par pabalsta piešķiršanu saņemšanas dienas, vienlaikus nosakot, ka iesniegumu pabalstu uzturēšanās izmaksu segšanai var iesniegt sešu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Sešu mēnešu periods izvēlēts, pamatojoties Latvijas praksi, citiem Latvijas pabalstiem pieteikšanas termiņš ir seši mēneši.

Tāpat likumprojektā ietverts regulējums, lai noteiktu atsevišķus ar personu pārmitināšanu saistītus jautājumus, piemēram, personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, ieceļošanai Latvijā paredzēts izsniegt pagaidu ieceļošanas dokumentu.

6.

Dokumenta izstrādes laiks un plānotā virzība

Likumprojektu plānots izsludināt 2016.gada 25.augusta Valsts sekretāru sanāksmē.

7.

Dokumenti

Likumprojekts un likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).

8.

Sabiedrības pārstāvju iespējas līdzdarboties

Sabiedrības pārstāvji var līdzdarboties, rakstiski iesniedzot viedokli, iebildumus un priekšlikumus par izstrādāto likumprojektu.

9.

Pieteikšanās līdzdalībai

Viedokļus, iebildumus un priekšlikumus lūgums iesniegt līdz 2016. gada 15. augustam, nosūtot tos uz elektroniskā pasta adresi liga.vijupe@pmlp.gov.lv.

Iesniedzot viedokli, iebildumus vai priekšlikumus par likumprojektu, jānorāda iesniedzēja vārds, uzvārds, institūcijas nosaukums, kuru pārstāv (ja tāda ir), adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese.

10.

Cita informācija

Nav

11.

Atbildīgā amatpersona

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļas vadītāja L.Vijupe, tālr.67219412, liga.vijupe@pmlp.gov.lv