Atjaunots: 20.11.2015

Integrācija un atbalsts

Vai bēgļa statusu ieguvušajiem ir tādas pašas tiesības kā Latvijas pilsoņiem?
Jā, pēc statusa saņemšanas pieeja medicīnas pakalpojumiem, izglītībai un vairākiem citiem sociāliem pakalpojumiem šīm personām tiek nodrošināta tāpat kā jebkuram Latvijas pilsonim.

Minētajām personām ir tiesības strādāt pie jebkura darba devēja bez papildu nosacījumu izpildīšanas. Bēgļiem vai personām ar alternatīvo statusu atšķirībā no Latvijas pilsoņiem nav tiesību, piemēram, ieņemt noteiktus amatus, kā arī piedalīties Saeimas vēlēšanās. Lai arī bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu tiek izsniegts ceļošanas dokuments un uzturēšanās atļauja, kas viņiem dod tiesības atgriezties Latvijā, viņiem jāpārliecinās par nosacījumiem, uz kurām valstīm ļauts ceļot vai uzturēties tajās.

Kā statusu ieguvušajām personām palīdzēs integrēties, lai viņi spētu uzsākt patstāvīgu dzīvi Latvijā?
Ministru kabineta apstiprinātais rīcības plāns paredz veikt virkni pasākumu, sākot no pirmās ierašanās dienas,- pirmkārt, latviešu valodas apmācību, veselības pārbaudi un nepieciešamo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu (liels skaits personu nāk no kara darbības zonām), aktīvu iesasisti patvēruma meklētāju izmitināšanas centra  sabiedriskās dzīves organizēšanā, u.c.

Integrācijas jomā paredzēta arī plāna izstrāde, kas ietver saistību līguma noslēgšanu ar patvēruma meklētājiem, palīdzību nodarbinātības jautājumā, dzīvesvietas atrašanā, nevalstiskā sektora, reliģisko organizāciju un brīvprātīgo piesaistīšanu atbalsta sniegšanā, kā arī individuāla konsultanta piesaisti katrai personai vai ģimenei, lai palīdzētu veiksmīgāk integrēties sabiedrībā. 

Rīcības plāns paredz arī virkni pasākumu pēc lēmuma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu patvēruma meklētājam, piemēram, nodrošināt vispārējās  izglītības iespējas nepilngadīgām personām valsts valodā, jauniešu izglītības iegūšanu profesionālās izglītības iestādēs, individuāla darba meklēšanas plāna izstrādi, informācijas centra bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu pieejamību u.c. pasākumus.

Kādu palīdzību statusu ieguvušās personas varēs saņemt nodarbinātības  jautājumā?
Šajā jautājumā atbalstu sniegs Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). Bēglim, reģistrējoties NVA, veiks vispārējo profilēšanu, lai noteiktu personas integrācijas iespējas darba tirgū un identificētu, kādi aktīvās darba tirgus politikas pasākumi ir piemērotākie. Pēc profilēšanas NVO speciālisti strādās ar darba devējiem, lai piemeklētu atbilstošas vakances, kā arī piedāvātu attiecīgus nodarbinātības pasākumus, tostarp valodas apmācību (nākamo līmeņu apgūšana), pamatprasmju apguvi atbilstoši Latvijas darba tirgus specifikai, profesijas apguvi (var norisināties arī kā praktiskā apmācība pie darba devēja), īslaicīgus sabiedriskos darbus, subsidētas darba vietas, mazā biznesa uzsākšanu u.c.

Vai bēglis vai persona ar alternatīvo statusu saņems atbalstu latviešu valodas mācībām?
Bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai tiks segti izdevumi valodas apguvei 49,80 eiro apmērā no saņemtā vienreizējā 6000 eiro maksājuma par katru pārvietoto personu. Tāpat no šī finansējuma paredzēts segt izdevumus šo personu integrācijai sabiedrībā, atbalstam dzīvesvietas nodrošināšanā, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai.

Kur mācīsies patvēruma meklētāju, bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu bērni?
Bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu bērniem saskaņā ar Izglītības likumu ir jāapmeklē vispārizglītojošā skola tāpat kā jebkuram citam bērnam Latvijā. Plānots, ka bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu bērni mācīsīes latviešu plūsmas skolās.

Kā bēgļi un personas ar alternatīvo statusu uzzinās par dzīvi Latvijā?
Bēgļu un alternatīvā statusa ieguvušo personu efektīvai integrācijai nepieciešamas ievada programmas, kas sniedz padziļinātu priekšstatu par dzīvi Latvijā un palīdz orientēties Latvijas apstākļos. Programmas ir Kultūras ministrijas rīcībā un var tikt izmantotas un pielāgotas bēgļu un alternatīvā statusa ieguvušo personu integrācijas kursu nodrošināšanā.

Cik valstij izmaksās patvēruma meklētāju, bēgļu un personu, kas saņēmušas alternatīvo statusu uzņemšana?
Daļu izdevumu varēs segt no saņemtā vienreizējā maksājuma - 6000 eiro par katru pārvietoto personu. Tāpat Latvijai būs pieejams finansējums no ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.-2020.gadam, kurā paredzēts finansējums arī integrācijai. Vienlaikus integrācijas un patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmas izveidei būs nepieciešams arī finansējums no valsts budžeta.

Vai bēglis vai persona, kas ieguvusi alternatīvo statusu, saņems pabalstus?
Tiklīdz cilvēkam piešķir bēgļa vai alternatīvo statusu, viņš saņems pabalstu 139,00 eiro apmērā.

Latvijā bēgļu pabalsts ir pielīdzināts iztikas minimumam un to izmaksās no valsts budžeta līdzekļiem. No šīs naudas cilvēkam būs jānomaksā īre par mājokli, jāiegādājas pārtika un citas ikdienai nepieciešamās preces. 139 eiro ikmēneša pabalstu bēglis varēs saņemt gadu, bet alternatīvā statusa ieguvējs - deviņus mēnešus. Tas tiek darīts ar mērķi, lai mudinātu cilvēkus ātrāk atrast darbu un nostāties uz kājām.

Ja bēgļa statusu iegūs ģimene, tad pabalstu 139 eiro apmērā saņems ģimenes galva, bet katrs nākamais ģimenes loceklis varēs saņemt atbalstu 70% no 139 eiro lielā pabalsta jeb 97 eiro. Ja ģimene ar šādiem ienākumiem nonāks trūcīgo statusā, tā varēs vērsties pašvaldībās pēc papildu pabalstiem, kas domāti šādām ģimenēm. Savukārt izmaksas, kas radīsies pašvaldībām, ja bēgļa ģimene nokļūs trūcīgo personu statusā, kompensēs valsts.

Vai pabalstu maksās arī tad, kad sāks strādāt?
Lai motivētu uzsākt darba tiesiskās attiecības pēc iespējas ātrāk, plānots, ka netiks pārtraukta uzturēšanās pabalsta izmaksa (viena gada periodā),  ja persona uzsāks darba tiesiskās attiecības. Šobrīd pabalstu nepiešķir, ja persona uzsāk darba tiesiskās attiecības ar darba samaksu, kas augstāka par valstī noteikto minimālo darba algu.
Persona ar bēgļu statusu saņem arī visus atbilstoši situācijai pienākošos valsts sociālos pabalstus (piemēram, ģimenes valsts pabalsts). Persona ar bēgļa un alternatīvo statusu var pretendēt arī uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, ja strādā un veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Ministru kabineta atbalstītais rīcības plāns paredz grozījumus normatīvajos aktos, lai precizētu, ka pašvaldībām ir  iespējas  piešķirt sociālo palīdzību personām, kurām piešķirts alternatīvais vai bēgļa statuss. Plašāk par pieejamo atbalstu uzzini infografikā un VSAA mājaslapā

Vai bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušās personas var naturalizēties?
Personas ar bēgļa statusu var pretendēt uz Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā pēc 5 Latvijā nodzīvotiem gadiem. Savukārt alternatīvā statusa ieguvēji var pretendēt uz Latvijas pilsonību pēc 10 gadiem, respektīvi - piecus gadus dzīvojot Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju un vēl pēc tam piecus gadus dzīvojot ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju.

Kādi būs bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušo personu pienākumi?
Tā kā Latvija ir ieinteresēta saliedētas un lojālas sabiedrības veidošanā , bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušo personu integrācijas procesā būtisku nozīmi piešķirs  arī pašu personu pienākumiem. Pirmkārt, latviešu valodas mācīšanās būs obligāts nosacījums. Otrkārt, bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušajai personai būs jāsadarbojas ar visām iesaistītajām institūcijām integrācijas un sociālās palīdzības sniegšanas procesā, tostarp jāslēdz saistību līgums, kā arī jānodrošina atgriezeniskās saite par integrācijas procesu.