26.08.2014
Valsts kanceleja

Valdība rosina stiprināt mazākumtautību piederības sajūtu Latvijai

Otrdien, 26.augustā, valdība iepazinās ar Latvijas mazākumtautību aptaujas „Piederības sajūta Latvijai” rezultātiem un uzdeva nozares ministrijām sagatavot priekšlikumus bezmaksas latviešu valodas apmācību nodrošināšanai, Latvijas pilsonības iegūšanas motivācijas veicināšanai, informatīvās pieejamības risinājumiem Latgales reģionā, efektīvākai un piederības sajūtu veidojošai valdības komunikācijai, kā arī citus sabiedrības saliedētību veicinošus pasākumus.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma skaidro, ka lēmums par mazākumtautību iedzīvotāju aptauju tika pieņemts saistībā ar situāciju Ukrainā, kuras ietekmē Latvijas publisko telpu piepildīja dažādi viedokļi un izteikumi, to skaitā, paužot atbalstu nedemokrātiskām vērtībām un Krievijas propagandai. Turklāt, nereti šādi viedokļi pausti it kā plašas sabiedrības daļas vārdā.

Salīdzinot pēdējo sešu gadu laikā veiktu aptauju rezultātus, var secināt, ka palielinās to mazākumtautību iedzīvotāju īpatsvars, kuri piekrituši apgalvojumam „es lepojos ar to, ka esmu Latvijas pilsonis/ iedzīvotājs” – ja 2009.gadā tam piekrita 35%, tad 2014.gadā jau 58% respondentu.

Pētījuma rezultāti arī norāda uz mākslīgi radītiem pseido problēmjautājumiem mazākumtautību vidū, kas tiek pausti vietējā un starptautiskā līmenī. Aptaujātie dažādu mazākumtautību pārstāvji visbiežāk kā aktuālākās problēmas Latvijā minējuši ar sociālo aizsardzību un sociālo politiku saistītos jautājumus (pensijas, pabalsti, atbalsts ģimenēm ar bērniem u.c.), bezdarba problēmas un jaunu darbavietu radīšanu, kā arī dzīves līmeņa celšana kopumā, nevis izglītības, valodas un nepilsoņu tiesību jautājumus. Aptauja atklāj, ka pamatā iedzīvotāji paši nav saskārušies ar tiesību aizskārumiem.

„Aptaujas rezultāti atklāj, ka 64% no aptaujātajiem jūtas kā Latvijas patrioti – tas ir labs rādītājs, kas jānovērtē, taču vēl ir daudz darāmā šajā jomā. Kopumā sabiedrības saliedētības jomā ir darīts par maz. Tas beidzot ir jāapzinās un jāveic reāli darbi. Viens no uzdevumiem, par ko šodien valdība vienojās, ir sagatavot priekšlikumus latviešu valodas apmācību nodrošināšanai mazākumtautībām. Tāpat ir uzdots pilnveidot pilsonības iegūšanas procesu, nodrošinot skaidru informāciju par ieguvumiem un priekšrocībām, jo pētījums atklāj, ka iedzīvotāji par to nezina un nav domājuši,” norāda L.Straujuma.

“Pašreizējā situācijā, kad rokas stiepiena attālumā ik dienu tiek izdzēstas nevainīgu cilvēku dzīvības, kad ģeopolitiskā situācija ir ārkārtīgi sakaitēta, nav nekā svarīgāka par vienotu un saliedētu sabiedrību mūsu valstī. Pagājušā nedēļā mēs visi kopā atzīmējām Baltijas ceļa 25. gadadienu – notikumu, kurā piedalījās visi, neatkarīgi no etniskās izcelsmes. Latvijas spēks ir kopībā un vienotībā, un mums jādzīvo ar šādu pārliecību, ideāliem un ticību neatkarīgai Latvijas valstij,” uzsver Ministru prezidente.

Mazākumtautību sabiedriskās domas aptauja „Piederības sajūta Latvijai” apliecina, ka 20,7% respondentu zina valodu teicami, labi savas zināšanas vērtē 27,6%, apmierinoši 27,5%, savukārt 18,8% iedzīvotāji atzīst, ka vāji zina valodu un 4,2% no aptaujātajiem nemaz nezina latviešu valodu.

Attiecībā uz pilsonības iegūšanu 80% mazākumtautību respondenti atzina, ka neplāno iegūt Latvijas pilsonību tuvāko 12 mēnešu laikā, 11,3% plāno to darīt, savukārt 8,1% grūti pateikt. Kā galvenos iemeslus pilsonības ieguvei respondenti min motivācijas trūkumu, vecumu, sliktas latviešu valodas zināšanas un citus iemeslus.

Aptaujā tika noskaidrots respondentu viedoklis par sabiedrības saliedētības aktivitātēm. Latvijas mazākumtautību vērtējumā saliedētību veicina visvairāk pasākumi bērniem (93,8%), latviešu valodas apmācības (86,7%), mazākumtautību festivāls (86,2%), nozīmīgu pasākumu translācija krievu valodā (85%), atbalsts organizācijām etniskās identitātes saglabāšanā (80%), apmaiņas programmas bērniem (76,8%), pilsonības piešķiršana svinīgā ceremonija (64,2%) un bilingvālā izglītība (62,7%).

Pētījuma ietvaros mazākumtautību iedzīvotājiem tika lūgts nosaukt trīs problēmas, kas, viņuprāt, Latvijā būtu jārisina vispirmām kārtām. Pēc mazākumtautību iedzīvotāju domām, Latvijā visaktuālākās ir problēmas, kas saistītas ar sociālo aizsardzību un sociālo politiku – tās nosauca kopumā 38% respondentu, tajā skaitā aicināts paaugstināt pensijas (19%), palielināt bērnu, ģimeņu pabalstus (6%), sniegt atbalstu ģimenēm ar bērniem (4%) u.c. Nākamās aktuālākās jomas aptaujāto skatījumā ir bezdarba problēmas, jaunu darbavietu radīšana (34%) un dzīves līmeņa celšana (27%, t.sk. algu paaugstināšana 20%, dzīves līmeņa celšana, cīņa pret nabadzību 7% u.c.). Ne mazāk kā 1/10 respondentu arī aicinājuši uzlabot veselības aizsardzību, aprūpi (19%), attīstīt ekonomiku (18%), risināt valsts finanšu politikas jautājumus (14% t.sk. nodokļu samazināšana 9%), risināt pilsonības problēmas un nacionālos jautājumus (13%), regulēt cenas un pievērst uzmanību inflācijai (12%), risināt ar izglītības jomu saistītas problēmas (11%).

Pētījuma ietvaros tika noskaidrota arī mazākumtautību Latvijas iedzīvotāju interese par notikumiem Ukrainā. 41% respondentu nav simpātijas ne Krievijas, ne Ukrainas pusē. Novērtējot savu attieksmi pret 2014.gada 1.marta Krievijas parlamenta augšpalātas atļauju Krievijas bruņoto spēku izmantošanai Ukrainas teritorijā, noraidošu attieksmi pauda vairākums – 45%, atbalstu – 29% mazākumtautību Latvijas iedzīvotāju. Savukārt raksturojot respondentu viedokļus par to, cik objektīvi Krievijas federālie masu mediji atspoguļo notikumus Ukrainā, lielākā daļa (43%) atzīst, ka notikumi atspoguļoti objektīvi, savukārt 36% uzskata, ka atspoguļojums nav objektīvs.

Aptaujās piedalījās 800 respondenti, no kuriem 68,9% veido krievu tautības, 11,4% - baltkrievu tautības, 7,2% - ukraiņu tautības, 5,8% - poļu tautības un 6,6% citu tautību pārstāvji. Aptauju veica pētījumu centrs „SKDS” 2014.gada maijā un jūnijā. Aptaujas galvenais mērķis bija padziļināti izprast sabiedrības saliedēšanas problemātiku un potenciālos risinājumus, ko iespējams īstenot sadarbībā ar sabiedrību.

Pētījuma rezultāti pieejami šeit:
Pdf: http://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/atskaite_piederiba_08_2014.pdf 
Video: https://www.youtube.com/watch?v=n7UfdzeL-gQ&list=UUcG5Xi9yY89axvOTHszLCcA 
Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktora Arņa Kaktiņa prezentācija par aptaujas „Piederības sajūta Latvijai” rezultātiem: http://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/piederiba_2014.ppt.pdf

 

Signe Znotiņa - Znota
Ministru kabineta preses sekretāre
Tālr.: +371 28803639 / 67082919
E-pasts: Signe.Znotina@mk.gov.lv

Dalīties