02.09.2014
Zemkopības ministrija

Turpmāk būs jāveic analīzes pašpatēriņā lietojamai cūkgaļai

Lai novērstu vairākas problēmas pārtikas aprites uzraudzībā, otrdien, 2.septembrī, valdība apstiprināja virkni grozījumu Pārtikas aprites uzraudzības likumā.

Grozījumi noteic, ka turpmāk personai, kas savā saimniecībā pašpatēriņam audzē cūkas, lai tās lietotu savas ģimenes un tuvinieku uzturā, būs noteikta atbildība par obligātu analīžu veikšanu trihinelozes noteikšanai šo cūku gaļā. Pieredze liecina, ka ir bijuši daudzi gadījumi, kad cilvēki saslimuši ar trihinelozi, lietojot uzturā pašpatēriņam audzētu cūku, kuras kautas mājas apstākļos, gaļu bez pārbaudes uz trihinellu klātbūtni. Lai veicinātu „pelēkā tirgus” mazināšanos, ir jāparedz pašpatēriņam nokauto dzīvnieku gaļas uzskaite un izsekojamība, jo lielais pašpatēriņam nokauto dzīvnieku skaits rada pamatotas šaubas par to, ka visi nokautie dzīvnieki tiešām tiek izlietoti savam uzturam. Gaļas izsekojamībai, ja tiešām analīzes uzrāda trihinellu klātbūtni gaļā, ir ļoti svarīga nozīme, lai savlaikus uzsāktu to cilvēku ārstēšanu, kuri lietojuši konkrētā dzīvnieka gaļu.

Veicot pārbaudes tirdzniecības uzņēmumos, ir konstatēts, ka tiek viltoti pārtikas preču izcelsmes dokumenti. Dārzeņu un citu pārtikas produktu, marķējumā ir norādīts, ka produktiem ir Latvijas izcelsme, kaut gan tie nav ražoti Latvijā. Tādēļ likumprojekts ir papildināts, nosakot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) amatpersonu tiesības patērētāju maldināšanas gadījumos apturēt vai ierobežot šīs produkcijas apriti, kā arī informēt sabiedrību par maldīgas informācijas izplatīšanu.

Viens no riska analīzes posmiem ir riska novērtējums, kas ir zinātniski pamatots process un ko pamato ar pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem. PVD veic riska pārvaldības un riska paziņošanas funkcijas, bet riska novērtējumu veikt nevar. Tādēļ likumprojekts noteic, ka riska zinātnisko novērtēšanu turpmāk veiks Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR”, kas šobrīd veic laboratoriskos un diagnostiskos izmeklējumus saistībā ar valsts uzraudzību un kontroli. Viena no galvenajām institūta funkcijām zinātniskās darbības jomā ir īstenot pētījumu projektus, lai novērtētu risku pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku infekcijas slimību (arī zoonožu) jomā.

Lai atvieglotu marķējuma prasību izpildīšanu uzņēmumiem, kuri izplata nefasētu pārtiku, likumprojekts paredz Ministru kabinetam noteikt prasības informācijas sniegšanai patērētājiem par šāda veida pārtiku.

Valdībai ir arī jāizdod noteikumi, kuri regulēs transtaukskābju daudzuma ierobežošanu pārtikas produktos, ražojot veselīgāku pārtiku un samazinot iedzīvotāju risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, cukura diabētu, onkoloģiskām saslimšanām, tādējādi uzlabojot sabiedrības veselības kopējos rādītājus.

Lai pārtikas uzņēmums varētu sākt ražot jaunu pārtikas piedevu, aromatizētāju vai fermentu, uzņēmumam jānosūta iesniegums Eiropas Komisijai (EK) vai jāiesniedz tas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kura savukārt to nosūta EK un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei. Tāpēc likumprojektā noteikts, ka kompetentā iestāde ir institūts „BIOR”.

Likumprojektā veikta arī virkne tehnisku precizējumu.

Likumprojekts „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas Saeimā un publicēšanas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.

Papildu informācija par likumprojektu - MK mājaslapā.

 

______________________________

Informāciju sagatavoja
Rūta Rudzīte
sabiedrisko attiecību speciāliste
tālr. 67027498
ruta.rudzite@zm.gov.lv

Dalīties