Kopš 1. maija ikvienu trauksmes cēlēju Latvijā, kurš sniedzis informāciju par sabiedrības interešu pārkāpumiem savā darba vidē, aizsargā Trauksmes celšanas likums – tas ir viens no likuma galvenajiem uzdevumiem.
38% Latvijas iedzīvotāju par novērotajiem pārkāpumiem darba vietās līdz šim nav ziņojuši dažādu iemeslu dēļ, kā galvenos norādot neticību, ka kaut kas mainīsies, un bailes zaudēt darbu vai pieredzēt citas nelabvēlīgas sekas, liecina aptauja*.
“Nevienu nedrīkst sodīt par pamatotu sabiedrības interešu aizstāvību, tāpēc likumā paredzēta gan personas datu aizsardzība, gan valsts nodrošināta juridiskā palīdzība, ja tāda būs nepieciešama. Aizsardzības mērķis ir iedrošināt sniegt informāciju par iespējamiem pārkāpumiem, lai iedzīvotāji neklusētu, nebaidītos no nelabvēlīgām sekām un to gadījumā saņemtu pienācīgu aizsardzību,” uzsver Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte un viena no likumprojekta autorēm.
Kā likums aizsargās trauksmes cēlējus?
Trauksmes celšanas likuma uzdevums ir nodrošināt:
trauksmes cēlēja identitātes aizsardzību – tas nozīmē pseidonimizāciju, ierobežotas pieejamības informācijas statusu trauksmes celšanas ziņojumam un personas datu nodošanu tikai tiem, kam tas ir nepieciešams pārbaudes veikšanai vai trauksmes cēlēja aizsardzībai; aizliegumu trauksmes celšanas dēļ radīt nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem; ja nelabvēlīgas sekas tomēr radītas – valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, atbrīvošanu no tiesāšanās izdevumu samaksas civilprocesā un valsts nodevas samaksas administratīvajā procesā tiesā, pagaidu aizsardzību, atbrīvošanu no juridiskās atbildības, atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu un konsultācijas par savu tiesību aizsardzību.Kur vērsties pēc palīdzības?
Visplašākā informācija par aizsardzības garantiju veidiem pieejama interneta vietnē www.trauksmescelejs.lv. Tur atrodama arī visa nepieciešamā informācija par trauksmes celšanu, trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapa, trauksmes celšanas ieviešanas vadlīnijas, kompetento iestāžu saraksts un šo iestāžu kontaktpersonu kontakti.
Par darba vidē novērotajiem pārkāpumiem un sabiedrības interešu apdraudējumu trauksmes cēlēji aicināti vērsties arī Trauksmes cēlēju kontaktpunktā Valsts kancelejā, kur nepieciešamības gadījumā iespējams saņemt konsultācijas par trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību.
Kā celt trauksmi?
Trauksmes celšanas likums paredz, ka visās iestādēs un uzņēmumos, kuros ir vismaz 50 darbinieku, no 1. maija jāievieš iekšējā trauksmes celšanas sistēma, kur vērsties, redzot likumu pārkāpumus darba vietā. Ja šādas sistēmas darbavietā nav vai arī cilvēks nav pārliecināts, ka tā palīdzēs, iespējams informēt tieši kompetentās iestādes atkarībā no novērotā pārkāpuma veida. Katrā kompetentajā iestādē no 1. maija ir trauksmes celšanas kontaktpersona. Ja objektīvu iemeslu dēļ trauksmi nevar celt darbā vai kompetentajā institūcijā, ja neviens neklausās vai arī nekas ilgstoši nemainās, var informēt plašāku sabiedrību, vēršoties pie medijiem, tomēr tas jādara, ievērojot likumu, uzsver Valsts kanceleja.
*Latvijas iedzīvotāju aptauja (N=700), Norstat, 2019. gada aprīlis
Zane Ozola Komunikācijas departamenta konsultante Tālrunis: 67082902 E-pasts: zane.ozola@mk.gov.lv