17.06.2014
Finanšu ministrija

Pirmajā pusgadā pēc eiro ieviešanas tautsaimniecība ietaupījusi vairāk nekā 100 miljonus eiro

Šodien, 17. jūnijā, Ministru kabineta darba kārtībā tiek skatīts noslēdzošais informatīvais ziņojums par Eiropas vienotās valūtas ieviešanu Latvijā. Ziņojumā darba grupas atskaitās par paveikto š.g. pirmajā pusgadā, kā arī ir apkopoti faktiskie, uz valsts budžetu attiecināmie līdzekļi, kas ieguldīti valūtas nomaiņā, un valsts ieguvumi no pievienošanās eiro zonai. Secināts, ka pirmajā pusgadā pēc pievienošanās eiro zonai valsts tautsaimniecība ir ietaupījusi vismaz 106 milj. eiro.

Lielākā daļa ieguldījumu eiro ieviešanā ir jau atmaksājusies
„Noslēdzot projektu, Eiro ieviešanas Vadības komiteja un tās pakļautībā esošās darba grupas sadarbībā ar SIA „Ernst & Young Baltic” apkopoja eiro projekta ieguvumus – gan ekonomiskos, gan arī labās prakses piemērus izmantošanai citos valsts attīstībai nozīmīgos projektos. Tā kā eiro ieviešana valstī noritējusi gludi, secināts, ka valūtas maiņā kopumā veiktie ieguldījumi, kas tiek lēsti 100-200 milj. eiro apmērā jeb 0.45-0.9% no IKP, tautsaimniecībai ir jau atmaksājušies, jo pirmajā pusgadā pēc eiro ieviešanas jau ir ietaupīti vismaz 106 milj. eiro”, norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Līdz ar pievienošanos ES vienotajai valūtai:

  • daudzkārt samazinājušās maksājumu komisijas SEPA (single euro payments area – vienotā eiro maksājumu telpa) kredīta pārvedumiem eiro – vidēji no 7,11 eiro līdz 0,36 eiro. Gada laikā tas veidos ietaupījumu vismaz 100 milj. eiro;
  • izzudušas latu-eiro konvertācijas izmaksas, ietaupot ap 70 milj. eiro gadā; 
  • uzlabojušies Latvijas kredītreitingi, šā gada maijā reitingu aģentūras Standard&Poor’s vērtējumā sasniedzot A līmeni. Tas pozitīvi ietekmē procentu likmi, par kādu valdība un komersanti var piesaistīt finansējumu. Sekojoši samazinās valsts parāda apkalpošanas izmaksas. Kopumā valsts parāda apkalpošanas vidēja termiņa likmju samazinājums par 1,2-1,6% ļauj ietaupīt gadā vidēji 36-48 milj. eiro; 
  • Latvijas tautsaimniecības dalībniekiem zudušas potenciālas izmaksas, ko nākotnē varētu radīt spekulācijas par lata devalvāciju un spekulatīvie uzbrukumi latam.

Detalizētāk par eiro projekta ieguvumiem, lūdzu, lasiet informatīvā ziņojuma 2.pielikumā: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40324781&mode=mk&date=2014-06-17.

Valsts eiro ieviešanā ietaupījusi 2 miljonus eiro 
Apkopojot faktiskos valsts ieguldījumus eiro ieviešanā, aprēķināts, ka valsts no sava budžeta valūtas maiņas pasākumu īstenošanā publiskajā sektorā ir ieguldījusi 12,5 miljonus eiro, ietaupot 2 miljonus eiro. Saskaņā ar sākotnējiem aprēķiniem valsts budžetā eiro ieviešanas pasākumiem bija plānoti 14,5 miljoni eiro.

"Visvairāk līdzekļu – 1,5 miljoni eiro, ietaupīts, nodrošinot skaidrās naudas apmaiņu 302 VAS „Latvijas Pasts” pasta pakalpojumu sniegšanas vietās. Nepieciešamo papildu drošību pasta pakalpojumu sniegšanas vietās nodrošināja Valsts policija, un ārpakalpojumi šajā jomā izmantoti vien janvārī, kad naudas apmaiņa pastā noritēja visaktīvāk. Savukārt pusmiljons eiro ietaupīts, efektīvi izmantojot valsts iestāžu speciālistu zināšanas un prasmes informācijas sistēmu pielāgošanā darbam eiro valūtā. Tāpat valsts iedzīvotāju informēšanā izvirzītais mērķis – 90% Latvijas iedzīvotāju jūtās labi informēti par praktiskajiem eiro ieviešanas jautājumiem, ir sasniegts efektīvāk, nekā vairumā dalībvalstu, kas ieviesušas eiro. Kopumā eiro komunikācijā ieguldīts mazāk nekā 1 eiro uz iedzīvotāju, ietaupot 346 tūkstošus eiro. 54 tūkstošus eiro ietaupījusi arī Ekonomikas ministrija saistībā ar patērētāju tiesību aizsardzības aktivitātēm, t.sk. Patērētāju tiesību aizsardzības centra un Konkurences padomes kontroļu, cenu monitoringa un citās aktivitātēs,” saka Sanita Bajāre, Finanšu ministrijas valsts sekretāre.

No kopējā eiro projekta finansējuma 2% ieguldīti normatīvo aktu pielāgošanai, lai nodrošinātu tiesisko nepārtrauktību, 4% – lai veiktu cenu monitoringu un kontroles, kā arī citas aktivitātes patērētāju tiesību nodrošināšanai, 14% – iedzīvotāju informēšanai par praktiskajiem eiro ieviešanas jautājumiem, 17% – naudas nomaiņas nodrošināšanai 302 VAS „Latvijas Pastā” pasta pakalpojumu sniegšanas vietās reģionos, 19% –paaugstinātas drošības pasākumiem un 44% – informācijas sistēmu sekmīgai migrācijai valsts sektorā, lai iedzīvotājiem bez pārtraukuma būtu pieejami ikdienā ierastie pakalpojumi, tostarp sociālie, nodokļu u.c. maksājumi.

Vienlaikus pāreja uz eiro sekmēja arī kompetenču revīziju un atjaunošanu, kā arī sadarbību starp valsts pārvaldi, uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām, kas ir būtiski Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas veicināšanai.

Papildu informācija
Latvijas Nacionālajā eiro ieviešanas plānā noteiktie uzdevumi ir īstenoti un š.g. 30. jūnijā darbu beidz gan Vadības komiteja, kas pārraudzīja praktisko darbu izpildi, gan visas piecas darba grupas, kas veica nepieciešamos pasākumus, lai valūtas maiņa noritētu iedzīvotājiem ērti, vienkārši un droši. Atbilstoši plānā noteiktajam, Ekonomikas ministrija līdz š.g. beigām turpina cenu monitoringu, līdz 2016.gada 1.jūlijam ministrijas turpina nebūtisko normatīvo aktu sakārtošanu un bez termiņa ierobežojuma Latvijas Banka veic latu nomaiņu uz eiro.

Uzziņai
Ināra Rubene, Finanšu ministrijas Euro komunikācijas nodaļas vadītāja
Tālr. +371 29 240 248, e-pasts: inara.rubene@fm.gov.lv

Dalīties