Šā gada 27. maijā stājās spēkā līgums par Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu pievienošanu kontinentālās Eiropas tīklam. Lai turpinātu virzību uz sinhronizācijas projekta pabeigšanu līdz 2025.gadam, Eiropas Komisija sadarbībā ar Baltijas valstīm un Poliju ir izstrādājusi ceļa karti par sinhronizācijas projekta turpmāko ieviešanas gaitu no politiskā skatu punkta. Ministru kabinets 2019. gada 18. jūnija sēdē apliecināja Latvijas apņemšanos turpināt sinhronizācijas projektu un deleģēja Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu parakstīt politisko ceļa karti Eiropadomes 2019.gada 20.-21. jūnija sanāksmes ietvaros kopā ar Eiropas Komisijas pārstāvi un Baltijas valstu un Polijas premjerministriem.
“Gan no tirgus attīstības, gan Eiropas Savienības energoapgādes drošības prioritāšu viedokļa Baltijas valstu ciešāka integrācija ES energosistēmās ir loģisks nākotnes attīstības solis. Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizācija ar Eiropas sistēmām palielinās Baltijas valstu enerģētisko drošību, stiprinās dalību ES enerģijas tirgū, kā arī samazinās atkarību enerģētikā no kaimiņvalstīm Krievijas un Baltkrievijas,” uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
“Politiskā ceļa karte atsaucas uz daudziem iepriekšējos gados apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzsvērta energoapgādes drošuma būtiska loma un sinhronizācijas kā stratēģiska mērķa augstā nozīme. Turklāt pēdējā gada laikā ir paveikts būtisks darbs sinhronizācijas projekta ieviešanai, tādēļ visu pušu politiskā apņemšanās apliecina gatavību pabeigt projektu līdz 2025. gadam,” papildina R.Nemiro.
Ceļa kartē puses apņemas uzturēt politisko apņemšanos un atbalstu, lai bez kavēšanās turpinātu īstenot Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas tīkliem caur Poliju ne vēlāk kā līdz 2025.gadam. Vienlaikus ar ceļa karti tiek arī sniegts mandāts Baltijas valstu un Polijas pārvades sistēmu operatoriem ieviest visus nepieciešamos pasākumus veiksmīgai sinhronizācijas ar Eiropas elektrotīkliem un desinhronizācijas no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem nodrošināšanai.
Tāpat ceļa karte paredz, ka Eiropas Komisija un Baltijas valstis turpinās nepieciešamās procedūras, lai noslēgtu sarunas ar Krievijas un Baltkrievijas pusēm tā, lai desinhronizācija no Krievijas un Baltkrievijas sistēmām tiktu paveikta bez papildu riskiem šo valstu energosistēmu drošībai.
Baltijas valstu gatavošanās energosistēmu integrācijai ES valstu energosistēmā turpinās jau vairākus gadus, iesaistītajām pusēm veicot pētījumus par paredzamajiem elektropārvades sistēmas darbības režīmiem un ar tiem saistītajām izmaksām, kā arī par ekonomiski un tehniski pamatotākajiem risinājumiem energosistēmu integrācijai.
Kā iepriekš ziņots, Baltijas valstis ir pieņēmušas politisku lēmumu atslēgties no tā dēvētā BRELL enerģētiskā loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju. Vēsturiski Latvijas un pārējo Baltijas valstu energosistēmas ir projektētas kā daļa no bijušās PSRS vienotās energosistēmas, tāpēc arī pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Baltijas valstis saglabāja vēsturisko elektropārvades infrastruktūru, un joprojām turpina sadarbību sinhronā režīmā ar Krieviju un Baltkrieviju.
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa prese@em.gov.lv 67013193