Ministru prezidents
Ministru prezidents: svarīgi izvēlēties ekonomiski izdevīgāko Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas modeli

Ministru prezidents Māris Kučinskis pirmdien, 4. jūnijā,Tallinā piedalījās Baltijas valstu premjerministru un Polijas Republikas ārlietu ministra reģionālajā sanāksmē.

Sanāksmē piedalījās M. Kučinskis, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass (Juri Ratas), Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis), kā arī Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs (Jacek Czaputowicz). Tajā tika diskutēts par jautājumiem, kas skar drošību Eiropā, enerģētikas politiku, kā arī projektu “Rail Baltica”.

Uzrunājot Baltijas valstu un Polijas kolēģus par drošības jautājumiem, M. Kučinskis norādīja, ka ir nepieciešams uzlabot NATO spējas reaģēt krīzes situācijās, kā arī jāturpina stiprināt un attīstīt NATO klātbūtni reģionā. Tāpat svarīgas sadarbības jomas – hibrīdais apdraudējums, kiberdrošība un krīzes vadības mācību koordinācija.

“Svarīgi, ka mūsu reģionālie drošības izaicinājumi joprojām saglabā centrālu vietu NATO darba kārtībā,” sacīja M. Kučinskis.

Tāpat tika akcentēts, ka turpmākai NATO paplašinātās klātbūtnes attīstībai vajadzīgi lēmumi par jūras un gaisa spēku atbalstu. Svarīga ātra pāreja no NATO Gaisa telpas patrulēšanas Baltijas valstīs uz pretgaisa aizsardzības operāciju, kā arī pretgaisa aizsardzības spēju uzlabošana reģionā. Vienlaikus svarīgi pastiprināt NATO jūras spēkus Baltijas jūras reģionā, uzlabot jūras komponentes spējas veicināt stabilitāti un īstenot atturēšanu.

Savukārt, attiecībā uz Krievijas faktoru M. Kučinskis akcentēja, ka šobrīd nav pamata mainīt NATO politiku attiecībās ar Krieviju. Neredzam būtiskas izmaiņas Krievijas politikā.

Diskutējot par enerģētikas jautājumiem, Ministru prezidents uzsvēra, ka Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem ir Latvijai un visam reģionam būtisks projekts, kas stiprinās Baltijas valstu elektroapgādes drošību un dos ievērojamu pienesumu Enerģētikas Savienības izveidē. M. Kučinskis tāpat akcentēja, ka šajā jomā jāizvēlas tāds risinājums, lai būtu iespējams izskaidrot tā izmaksas patērētājiem. Turklāt šeit runa ir gan par ieguldījumu, gan arī operacionālajām izmaksām. Dinamiskā un frekvences pētījumu rezultāti sniedz nopietnu pamatu pieņēmumam, ka vispiemērotākais risinājums, tostarp ņemot vērā energoapgādes drošumu, būtu Baltijas valstu sinhronizācija ar divām maiņstrāvas līnijām starp Poliju un Lietuvu. Pētījumi arī norāda, ka citu scenāriju gadījumā ievērojami pieaugs operacionālās izmaksas, kas nav ilgtermiņā efektīvs risinājums.  Vienlaikus skaidrs, ka ir kopīgi jāstrādā, lai bez kavēšanās īstenotu drošu un ilgtspējīgu Baltijas valstu elektrības tīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem.

Savukārt attiecībā uz “Rail Baltica” projektu M. Kučinskis atzīmēja progresu projekta ieviešanā un norādīja, ka Baltijas valstīm ir visas iespējas izpildīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai demonstrētu projekta briedumu un piesaistītu papildus finansējumu pašreizējā Eiropas Savienības budžeta ietvaros. Tāpat ir būtiski, lai tiktu nodrošināts pietiekams ES finansējums Rail Baltica projektam jaunajā ES daudzgadu budžetā pēc 2020.gada.

 

Andrejs Vaivars
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tel.: 29228678
E-pasts: Andrejs.Vaivars@mk.gov.lv