01.10.2014
Valsts kanceleja

Ministru prezidente: šīs valdības lēmumi bija tieši saistīti ar valsts drošību

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadītās valdības darbs tika virzīts uz ģeopolitiski radīto problēmu risināšanu saistībā ar aizsardzības jomas stiprināšanu un Krievijas ekonomisko sankciju seku mazināšanu, kā arī uz labklājības veicināšanu, nodrošinot pensiju indeksāciju un pasākumus nodarbinātībai.

„Ģeopolitiskā sasprindzinājuma dēļ valdībai nācās pārvērtēt prioritātes un visus svarīgākos jautājumus uzlūkot caur drošības prizmu. Apzinoties, ka valsts nākotne ir tieši saistīta ar saprātīgu politisko rīcību, valdība pieņēma vairākus būtiskus lēmumus, kas tieši saistīti ar drošību. Pievērsāmies valsts ārējās drošības stiprināšanai, pieņemot vairākus stratēģiskus lēmumus, spērām nozīmīgus soļus valsts iekšējās drošības uzlabošanā, kā arī, protams, rūpēs par iedzīvotāju labklājību, lēmām par nozīmīgiem sociālās drošības mehānisma uzlabojumiem. Tāpat vairākas nozīmīgas lietas ir panāktas ekonomiskās drošības stiprināšanā. Šī valdība ir izveidojusi labas iestrādes, ar ko darboties nākamajai valdībai rūpēs par Latviju un tās iedzīvotājiem,” atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma, kuras vadībā valdība darbu uzsāka 2014.gada 22.janvārī.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, valdība ir vienojusies par sadarbības uzsākšanu ar Lielbritānijas Aizsardzības ministriju par Sauszemes spēku kājnieku brigādes mehanizācijas projekta īstenošanu. Reaģējot uz ārpolitiskajiem notikumiem, valdība pievērsusi arī pastiprinātu uzmanību nacionālās drošības jautājumiem, kas vērsti uz nacionālās aizsardzības sistēmas, Nacionālo bruņoto spēku, kā arī Zemessardzes stiprināšanu, apņemoties palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP.

Valsts iedzīvotāju labklājības veicināšanai kā viens no svarīgākajiem veikumiem minams pensiju indeksācija, kas plānota šī gada 1.oktobrī. Pensijām indeksēs vienādu daļu – 285 eiro. Mērķtiecīgi tiek īstenoti pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību tām iedzīvotāju grupām, kurām ir grūti atrast darbu, piemēram, ilgstošiem bezdarbniekiem, jauniešiem, cilvēkiem ar invaliditāti, tostarp sniedzot atbalstu bijušajiem AS „Liepājas metalurgs” darbiniekiem. Līdz ar to ir pieaudzis nodarbinātības līmenis.

Šogad parakstīts Partnerības līgums Eiropas Savienības fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam, kurā izklāstīta Latvijas stratēģija, prioritātes un kārtība attiecībā uz ES fondu efektīvu un lietderīgu izmantošanu jaunajā 2014.–2020.gada plānošanas periodā, kas paredz 4,418 miljardu eiro ieguldījumu Latvijas izaugsmē un nodarbinātībā.

Pēc Zolitūdes traģēdijas ir īstenotas reformas un būtiski pilnveidots regulējums būvniecības jomā, lai nodrošinātu likumību, drošību un kvalitāti būvniecības un būvju ekspluatācijas procesa visos posmos, kā arī būvspeciālistu profesionālās atbildības noteikšanu. Valdība arī atbalstījusi Latvijas Būvniecības padomes izveidošanu, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā.

Ņemot vērā ar Krievijas un Ukrainas esošā konflikta saistītos notikumus un neskaidro turpmākās situācijas attīstību, Latvijas ekonomikā ir saskatāmi riski, kas liek pārskatīt turpmāko gadu ekonomikas izaugsmi. Latvija apņemas saglabāt pārdomātu un piesardzīgu fiskālo politiku, kā rezultātā fiskālie mērķi turpmākajiem trīs gadiem paredz pakāpenisku uzlabošanos, nodrošināt, ka vispārējās valdības budžeta strukturālais deficīts nepārsniedz 2015.gadā – 1,0% no IKP, 2016.gadā – 0,9% no IKP un 2017.gadā – 0,8% no IKP. Būtisks atbalsts 6 milj. eiro apmērā sniegts piena ražotājiem, pieņemta MK instrukcija „Zaļā” iepirkuma piemērošanai, atbalstot vietējos ražotājus, kā arī iesniegti MK grozījumi normatīvajos aktos administratīvā sloga mazināšanai transporta un loģistikas nozarei.

Valdībā regulāri ir skatīti jautājumi, kas saistīti ar Maksātnespējīgo akciju sabiedrību „Liepājas Metalurgs”. Ministru kabinets ir izsniedzis mandātu finanšu ministram Andrim Vilkam valsts vārdā parakstīt vienošanos ar pārējiem kreditoriem par „Liepājas Metalurgs” pārdošanu, kam jānotiek oktobra pirmajā nedēļā.

Valdības dienas kārtībā ir bijuši jautājumi, kas saistīti ar bankas „Citadele” investoru piesaistes procesu. Šobrīd turpinās sarunas ar investoriem par pirkuma līguma nosacījumiem, tajā skaitā tehniskiem jautājumiem. Gala lēmums par akciju pirkuma līgumu tiks pieņemts, kad sarunas būs beigušās par visiem nosacījumiem.

Iekšlietu nozarē izstrādāti un jau spēkā stājušies grozījumi Krimināllikumā, kas paredz noteikt atbildību par jaunas psihoaktīvas vielas neatļautu izgatavošanu un realizāciju.

Izglītības nozarē uzsākts darbs pie jauna pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeļa izstrādes. Savukārt no šī gada 1.septembra 1.-3.klašu skolēniem tiek nodrošinātas brīvpusdienas. Solis uz priekšu sperts arī strukturālo reformu īstenošanā - izstrādāts informatīvais ziņojums „Latvijas zinātnes strukturālās reformas īstenošana līdz 2015.gada 1.jūlijam”, kas nosaka pasākumus zinātnes normatīvā regulējuma un pārvaldības uzlabošanai, funkcionālai un teritoriālai zinātnes resursu konsolidācijai.

Veselības nozarē apstiprināts trīs gadu plāns primārās veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanai, stiprinot to kā pieejamāko, efektīvāko un visaptverošāko veselības aprūpes līmeni un palielinot tās lomu profilaksē, diagnostikā un ārstēšanā.

Darbs noslēdzies un ekspluatācijā pieņemta Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka. Sadarbībā ar partneriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā turpinās darbs pie vērienīgo projektu „Baltijas ceļa stāsti” īstenošanas, kas veltīts Baltijas ceļa 25. gadadienai.

Ņemot vērā radušos situāciju Latvijā, kad tika konstatēts Āfrikas cūku mēra uzliesmojums, svarīgi bija nodrošināt ātru un atbilstošu ārkārtējās situācijas izsludināšanu un turpmāko rīcību. Paralēli ārkārtas situācijai, kopā ar lauksaimnieku NVO izstrādāta un Eiropas Komisijā iesniegta apstiprināšanai Lauku attīstības programma 2014.-2020.gadam. Tā nodrošinās un veicinās lauksaimnieku, lauku uzņēmēju, mežsaimnieku ienākumus, konkurētspēju, Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstību turpmākajos septiņos gados.

Baltijas valstis šogad ir vienojušās Rail Baltica projekta īstenošanai dibināt kopuzņēmumu, kurā Latvijas puses akcionārs būs jaundibināts 100% valstij piederoša kapitālsabiedrība. Tāpat, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, samazinātu ceļu satiksmes negadījumos ievainoto un bojāgājušo skaitu, paaugstinātu satiksmes dalībnieku kompetenci un atbildību, ir izstrādāts un apstiprināts Ceļu satiksmes drošības plāns 2014.-2016.gadam.

Īstenojot vairākas valsts pārvaldes reformas, valdībā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādāto Valsts dienesta likumprojektu. Tas paredz nozīmīgas izmaiņas valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politikā, veicinot profesionālu un politiski neitrālu valsts dienestu. Tāpat pilnveidota kārtība, kādā turpmāk plānots atlasīt kandidātus valdes un padomes locekļu amatiem valsts uzņēmumos, kuros valstij kā dalībniekam jeb akcionāram ir tiesības izvirzīt kandidātus minētajiem amatiem.

Turpinās aktīvs darbs, gatavojoties Latvijas Prezidentūrai ES Padomē 2015.gada pirmajā pusgadā. ES Vispārējo lietu padomē Luksemburgā apstiprināta trio prezidentūras darba programma, kas izstrādāta, pamatojoties uz Latvijas un pārējo valstu partneru – Itālijas un Luksemburgas – iesniegtajiem ieguldījumiem. Būtisks darbs tiek ieguldīts, lai Latvija pievienotos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD), kas ir nozīmīgākais pasaules ekonomikas forums.

Aicinām apskatīt kopsavilkumu par Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadītās valdības paveikto

 

Papildu informācija:
Džeina Tamuļeviča
Ministru prezidentes preses sekretāre 
Tālr.: +371 29782012 
E-pasts: Dzeina.Tamulevica@mk.gov.lv

Informāciju sagatavoja:
Sabīne Spurķe
Komunikācijas departamenta vecākā referente 
Tālr.: +371 20604166
E-pasts: sabine.spurke@mk.gov.lv 

Dalīties