Ministru prezidents
Krišjānis Kariņš: Ceļā uz taisnīgāku valsti

Aprit gads, kopš darbu uzsāka valdība manā vadībā. Pirmā darbības gada laikā esam mērķtiecīgi ķērušies klāt jomām, kas visvairāk ietekmē mūsu iedzīvotāju labklājību un dzīves kvalitāti. Labākie un ilgnoturīgākie risinājumi prasa laiku – it īpaši, ja problēmas ir samilzušas un regulāri tikušas ignorētas. Esam apņēmības pilni neapstāties un rast vislabākos un taisnīgākos risinājumus.

Pēc 13. Saeimas vēlēšanām pagāja trīs mēneši, kamēr partijas vienojās par sadarbības modeli, izveidojot valdību, kurā strādā piecas politiskās partijas. Nav noslēpums, ka jau no pirmās dienas izskanēja dažādas spekulācijas par tik daudzu partiju sadarbības spēju, jo tas potenciāli nozīmē smagnēju procesu jebkura lēmuma pieņemšanā. Prakse ir pierādījusi ko citu: neskatoties uz reizēm patiešām garām un smagām diskusijām, šī valdība ir spējusi ne tikai izvirzīt konkrētus mērķus, bet soli pa solim veikt uzlabojumus dažādās jomās, sākot ar finanšu sektora uzraudzību un beidzot ar vietējās pārvaldes sistēmu un tai pakārtotajām veselības aprūpes un izglītības jomām.

No pirmās dienas esam strādājuši, lai sasniegtu augstāku labklājības līmeni valstī, samazinot nevienlīdzību un veicinot uzticību viens otram un valsts pārvaldei kopumā. Šo attīstības virzienu esmu vienkāršoti nosaucis par "ceļu uz Ziemeļvalstu labklājības līmeni". Tas ir ceļš, lai palielinātu investīcijas mūsu tautsaimniecībā, tas ir ceļš uz lielāku taisnīgumu un tiesiskumu mūsu sabiedrībā.

Valdības pirmajā gadā ir izdarīts milzu darbs, sakārtojot finanšu sektora uzraudzību. Pārņemot valdības grožus, definēju to kā neatliekamu prioritāti. Aptuveni pusgadu pirms valdības apstiprināšanas mūsu finanšu sektora uzraudzības sistēma bija saņēmusi negatīvu starptautisko vērtējumu. Tas faktiski nozīmēja, ka nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas, lai valsts nenonāktu t. s. "pelēkajā sarakstā", kas varētu smagi iedragāt mūsu ekonomiku.

Valdība gada laikā, īstenojot finanšu sistēmas uzraudzības "kapitālo remontu", ir paplašinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) mandātu, pilnveidojusi likumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai, mums ir jauna FKTK vadība un jauns Latvijas Bankas prezidents. Mēs esam stiprinājuši mūsu finanšu sektoru, lai tas labi kalpotu kā ekonomikas mugurkauls.

Lai radītu iespēju veikt būtiskus uzlabojumus gan izglītības, gan veselības aprūpes sistēmā, valdība apņēmās veikt administratīvi teritoriālo reformu (ATR), kas ne tikai samazinātu pašvaldību skaitu, bet, daudz svarīgāk, panāktu, lai visas pašvaldības būtu pietiekami lielas kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem. Iepriekšējās valdības ir centušās uzlabot izglītības un veselības aprūpes sistēmas ar dažādiem rezultātiem. Taču šiem centieniem ir traucējis tas, ka mūsu pašvaldības atšķiras savā spējā veidot efektīvu infrastruktūras bāzi. Rezultātā mums ir ļoti dārgas sistēmas, kuru kopējā kvalitāte un efektivitāte ir nevienmērīga.

Darbs pie administratīvi teritoriālās reformas izstrādes valdībā ir pabeigts, un šobrīd Saeima to skata otrajā lasījumā. Debates par jaunajām pašvaldībām daudziem ir emocionāls jautājums, un tas ir saprotams. Ekonomiskie un praktiskie apsvērumi reizēm saduras ar vietējo identitāti un ieradumiem. Esmu pārliecināts, ka Saeimas deputāti spēs vienoties par jaunu pašvaldību modeli. Svarīgi atcerēties, ka pašvaldībām ir jābūt pietiekami spēcīgām un spējīgām veikt tām uzticētās funkcijas.

Sadarbojoties vairākām ministrijām, paralēli tiek veikti uzlabojumi izglītības un veselības aprūpes sistēmās, lai tās padarītu daudz efektīvākas. Taču gan izglītības, gan veselības ministre ir iecerējusi iet soli tālāk un uzlabot arī pakalpojumu kvalitāti. Izglītībā tā ir mācību satura reforma, bet veselības aprūpē ir vairākas sadaļas, tai skaitā mediķu atalgojuma modeļa maiņa.

Visi šie nozīmīgie procesi pirmā valdības darba gada laikā sekmīgi virzīti uz priekšu. Taču nākamajā gadā mums jāspēj piedāvāt sabiedrībai atbildes arī uz citiem sen sasāpējušiem jautājumiem.

Daudzi pauduši vilšanos un neapmierinātību par taisnīguma un tiesiskuma trūkumu valstī. Tas rada vāju uzticēšanos valsts institūcijām, kas ir jāmaina. Protams, valdība nevar to atrisināt ar vienkāršu rīkojumu. Taču valdības spēkos ir identificēt tās problēmas, kuras ar lēmumu vai likumu var mainīt. Piemēram, apsūdzības gadījumā katram iedzīvotājam ir jānodrošina tiesības uz ātru un efektīvu tiesu. Diemžēl praksē mēs redzam, ka reizēm tiesu prāvas velkas gadiem ilgi. Iemesls ir dažādu likumu un procedūru robi, kas reizēm tiek ļaunprātīgi izmantoti, lai vilcinātu procesu kopumā. Valdības uzdevums ir identificēt un likvidēt šos robus, lai sistēma strādātu daudz efektīvāk.

Mūsu valstī ir vērojama arī salīdzinoši liela nevienlīdzība, un tai ir dažādas izpausmes. Nodokļu maksāšana ir viena no tām. Daļa iedzīvotāju nodokļus maksā pilnā apmērā, citi izmanto dažādus nodokļu režīma atvieglojumus. Vieni uzrāda valsts iestādēm visus ienākumus, bet citi – tikai daļu. Tomēr visi sagaida vienlīdz kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus izglītībā, veselībā, drošībā un citās jomās. 2020. gadā, pārskatot nodokļu sistēmu, mums ir jāstiprina taisnīgums.

Jāņem vērā arī notiekošās pārmaiņas citviet pasaulē un jauno tehnoloģiju radītās iespējas un riski. Iedzīvotāju iesaiste un līdzdalība politikas procesā, pateicoties sociālajiem tīkliem, šodien ir daudz vieglāka, kas, manuprāt, ir jāveicina un jānovērtē. Tajā pašā laikā mums ir jāspēj saklausīt vienam otru, jāspēj veidot dialogu, kura rezultātā top vislabākie risinājumi.

Arvien lielāka pilsoniskās sabiedrības, valdības sociālo partneru un nevalstisko organizāciju iesaiste, kā arī atbalsts mazāk aizsargātām sabiedrības grupām ir ceļš uz iekļaujošu sabiedrību un lielāku taisnīgumu valstī. Un dialogs ir pirmais solis šajā virzienā. Es gribētu, lai mūsu sabiedrībā būtu jūtama pārliecība, ka ikviens cilvēks ir vērtība. Lai kur viņš dzīvotu, lai cik jauns vai vecs, slims vai vesels būtu – viņam jābūt pieejamai labai izglītībai, kvalitatīvai veselības aprūpei un jājūtas piederīgam un drošam gan sava mājokļa sienās, gan izejot ārpus tām. Tas ir taisnīgums, ko sagaida katrs no mums.

Pēdējos trīsdesmit gados esam daudz izdarījuši, lai mūsu valsts būtu tāda, kādu paši vēlamies. Pamati ir ielikti, un tie ir stabili. Mūsu uzdevums ir tos stiprināt. Demokrātija nozīmē to, ka paši pilsoņi tic valsts iekārtai. Stiprināt taisnīgumu un tiesiskumu valstī ir otrā valdības darba gada uzdevums, kas mums kopīgiem spēkiem jāveic.

 

Krišjānis Kariņš,
Ministru prezidents