Atjaunots: 16.01.2015

Biežāk uzdotie jautājumi

Jautājums: Vai nākamajā plānošanas periodā ir paredzēts atbalsts sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām?

Atbilde: Eiropas Savienības līmenī vēl turpinās diskusijas par galvenajiem atbalsta piešķiršanas nosacījumiem nākamajā plānošanas periodā. 2011.gada septembrī/oktobrī Eiropas Komisija plāno nodot izskatīšanai Eiropas Savienības dalībvalstīm nākamā 2014. – 2020.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda Eiropas Komisijas regulu projektus. Līdzko Eiropas Komisija nodos regulu projektus izskatīšanai Eiropas Savienības dalībvalstīm, Finanšu ministrija diskusijās iesaistīs nozaru ministrijas un dažādus sadarbības partnerus, tai skaitā NVO par atbalsta virzieniem un intensitāti jaunajā plānošanas periodā. Tajā brīdī tiks skarts arī jautājums par Eiropas Savienības fondu atbalsta apmēru un virzieniem NVO projektiem.

 

Jautājums: Vai 2007. – 2013.gada plānošanas periodā vēl ir paredzētas jaunas projektu iesniegumu atlases 1.5.1.3.aktivitātē „Publisko varu realizējušo institūciju darbības kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana”?

Atbilde: Šajā plānošanas periodā jaunas projektu iesniegumu atlases 1.5.1.3.1.apakšaktivitātē „Kvalitātes vadības sistēmas izveide un ieviešana” un 1.5.1.3.2.apakšaktivitātē „Publisko pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana valsts, reģionālā un vietējā līmenī ”, kā arī papildu projektu iesniegumu apstiprināšana nav plānota, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 12.augusta rīkojumu nr.542 „Grozījumi darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājumā” šīm apakšaktivitātēm tika samazināts finansējums un līdzekļi pārdalīti izglītības un nodarbinātības jomas aktivitātēm. Atbilstoši 2011.gada maija koalīcijas darba grupas lēmumam finanšu līdzekļu atlikumi vairākās Eiropas Savienības fondu aktivitātēs, tai skaitā arī 1.5.1.3.1. un 1.5.1.3.2.apakšaktivitātēs, tika novirzīti Labklājības ministrijas īstenotajai bezdarbnieku atbalsta aktivitātei.

 

Jautājums: Vai nevalstiskās organizācijas drīkst nodrošināt privāto līdzfinansējumu projektā ne tikai ar naudu, bet arī ar ieguldījumu natūrā?

Atbilde: 1.5.2.2.2.apakšaktivitātes „NVO administratīvās kapacitātes stiprināšana” īstenošanas nosacījumi (Ministru kabineta 2008.gada 25.novembra noteikumi nr.963) neparedz iespēju NVO privāto līdzfinansējumu nodrošināt ar ieguldījumu natūrā. Projekta līdzfinansējums ir jānodrošina ar skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļiem un jāpamato ar naudas plūsmu.

 

Jautājums: Ja nevalstiskajām organizācijām līdzfinansējumu projekta īstenošanai piešķir, piemēram, vietējā pašvaldība, vai tas jāuzrāda kā privātais līdzfinansējums vai kā attiecināmais pašvaldības budžeta finansējums?

Atbilde: Neatkarīgi no tā, kāds ir nevalstiskās organizācijas privātā līdzfinansējuma avots (pašvaldības finansējums, ziedojums, aizdevums, biedru naudas), šis finansējums tiek piešķirts konkrētajai nevalstiskajai organizācijai. Tādēļ tas projekta iesnieguma veidlapā ir jāuzrāda kā privātais līdzfinansējums.

 

Jautājums: Vai projektā drīkst plānot pieredzes apmaiņas pasākumus valstīs, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis?

Atbilde: Eiropas Savienības fondu atbalstu var saņemt tikai Eiropas Savienības dalībvalstis, tādēļ plānot pieredzes apmaiņas pasākumus ārpus Eiropas Kopienas Eiropas Savienības fondu projektos nedrīkst.

 

Jautājums: Vai projektā, kas tiek īstenots 1.5.2.2.2.apakšaktivitātes „NVO administratīvās kapacitātes stiprināšana” ietvaros, kā lektorus drīkst piesaistīt speciālistus no nevalstiskajām organizācijām tajās valstīs, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts?

Atbilde: Eiropas Savienības fondu atbalstu var saņemt tikai Eiropas Savienības dalībvalstis, tādēļ iespējams piesaistīt speciālistus un ekspertus no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Izņēmuma gadījumi ir pieļaujami tajās situācijās, kad projekta iesniedzējs spēj pamatot, ka attiecīgās kvalifikācijas un pieredzes speciālista citās Eiropas Savienības dalībvalstīs piesaiste nav iespējama.

 

Jautājums: Vai ir iespējams palielināt netiešo izmaksu nemainīgās likmes procentuālo apjomu nevalstisko organizāciju īstenotiem projektiem?

Atbilde: Tā kā netiešo izmaksu nemainīgās likmes apjoms tika noteikts, balstoties uz iepriekšējā programmēšanas periodā īstenoto projektu izmaksu izvērtējumu visām finansējuma saņēmēju grupām, un metodika ir tikusi saskaņota ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, izmaiņas netiešo izmaksu nemainīgās likmes procentuālajā apjomā netiks veiktas. Turklāt nevalstisko organizāciju īstenotiem projektiem netiešo izmaksu nemainīgās likmes apjoms salīdzinājumā ar citām finansējumu saņēmēju grupām ir visaugstākais – attiecīgi 17% un 18% no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām un gandrīz sakrīt ar Eiropas Komisijas noteikto pieļaujamo slieksni (20%).

 

Jautājums: Vai projekta iesniegumu būs iespējams precizēt?

Atbilde: 2007. – 2013.gada plānošanas perioda normatīvie akti neparedz projekta iesnieguma precizēšanu pēc tā iesniegšanas un projekta vērtēšanas laikā.

Normatīvie akti nosaka, ka projekta vērtēšanas rezultātā var tikt pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu. Projekta iesnieguma apstiprināšanas gadījumā vērtēšanas komisijai pastāv iespēja pieņem lēmumu ar nosacījumu, ja projekta iesniedzējs novērš tam norādītās nepilnības. Lēmums ar nosacījumu var tikt pieņemts tikai tādā gadījumā, ja pieļautā nepilnība ir nebūtiska un neietekmē paša projekta iesnieguma saturu un kvalitāti.

Tie kritēriji, par kuriem var tikt pieņemts lēmums ar nosacījumu, tiks noteikti Ministru kabineta noteikumos par aktivitātes ieviešanu. Valsts kanceleja kā precizējamus noteikusi tādus kritērijus, kas skar projekta laika grafika, budžeta un aktivitāšu plānojuma izvērtējumu.

 

Jautājums: Kā tiks vērtēta projekta budžeta atbilstība vidējām tirgus cenām – ES, nacionālā vai reģionālā līmeni? Kā rīkosies situācijā, ja atsevišķās izdevumu pozīcijās izmaksas pārsniegs vidējās tirgus cenas Latvijā?

Atbilde: Projekta budžets ir jāizstrādā, balstoties uz vidējām tirgus cenām attiecīgajā reģionā. Preču un pakalpojumu vidējo izmaksu pamatošana ir paša projekta iesniedzēja ziņā. Projekta iesniedzējam vidējās tirgus cenas ir jāapzina, lai nodrošinātu likumdošanas prasību ievērošanu publisko iepirkumu jomā. Izstrādājot projekta iesniegumu, projekta budžetā visām izmaksu pozīcijām ir jābūt pamatotām. Ja, piemēram, projekta īstenošanā tiek piesaistīti ārvalstu eksperti vai speciālisti, projekta iesniegumā jāsniedz pamatojums šādu ekspertu piesaistes nepieciešamībai (analogu speciālistu, zināšanu vai pieredzes trūkums vai neesamība Latvijā u.tml.).

Projekta iesnieguma vērtēšanā uzmanība tiek pievērsta kā lielākajām izmaksām, lai izvērtētu izmaksu pamatotību, tā arī nepamatoti zemām izmaksām, lai izvērtētu iespēju ieviest projekta aktivitātes ar plānoto finansējumu.

 

Jautājums: Vai jaunie novadi, kuri ir izveidojušies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, apvienojoties vairākām vietējām pašvaldībām, varēs pretendēt uz struktūrfondu atbalstu 1.5.2.2.3.apakšaktivitātē „Atbalsts pašvaldībām kapacitātes stiprināšanā Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”, ja kāda no novada teritorijā esošajām vietējām pašvaldībām būs saņēmusi līdzīgu atbalstu 2004. – 2006.gada programmēšanas periodā?

Atbilde: Jā, varēs pretendēt, jo novada teritorijā esošās vietējās pašvaldības tiks reorganizētas un to funkcijas un uzdevumi mainīsies, tādēļ jaunizveidotais novads tiks vērtēts kā jauna publiska persona, kurai nav iepriekšēju saistību.

 

Jautājums: Vai projekta sagatavošanas izmaksas būs attiecināmas?

Atbilde: Tā kā Eiropas Sociālā fonda projektu izstrādē atšķirībā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda projektiem nav nepieciešama projekta dokumentācijas sagatavošana, kas prasa specifiskas prasmes vai zināšanas un kur būtu nepieciešama ekspertu piesaiste, attiecināmās izmaksās netiks iekļautas projekta sagatavošanas izmaksas.

 

Jautājums: Kāpēc 1.5.2.2.2. apakšaktivitātē "NVO administratīvās kapacitātes stiprināšana" un 1.5.2.2.3.apakšaktivitātē „Atbalsts pašvaldībām kapacitātes stiprināšanā Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” atbalstu nevarēs saņemt tās pašvaldības un NVO, kas 2004. – 2006.gada programmēšanas periodā ir saņēmušas atbalstu tehniskās palīdzības grantu shēmas ietvaros, vai arī jau vienreiz saņēmušas atbalstu šīs apakšaktivitātes ietvaros šajā plānošanas periodā? Šajā gadījumā būtu jāņem vērā gan darbinieku mainība pašvaldībās un NVO, gan arī tas, ka atbalstu, iespējams, saņēmusi tikai viena pašvaldības struktūrvienība.

Atbilde: Abu apakšaktivitāšu ietvaros projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nedrīkst pretendēt uz finansējumu tādu darbību veikšanai vai rezultātu sasniegšanai, par ko saņemts finansējums iepriekšējās atlasēs vai kas finansēti 2004.-2006.gada programmēšanas perioda grantu shēmas "Tehniskā palīdzība NVO un pašvaldību kapacitātes stiprināšanai ESF pasākumu ieviešanai" ietvaros. Mūsuprāt, nav pamatoti piešķirt atbalstu kapacitātes stiprināšanā struktūrfondu finansēto pasākumu īstenošanā tiem projektu iesniedzējiem, kas jau ir īstenojuši vairākus ES fondu projektus. Turklāt viens no projekta īstenošanas nosacījumiem ir tā rezultātu ilgtspējas nodrošināšana, kā arī jāievēro Eiropas Komisijas izvirzītais nosacījums par dubultfinansējuma riska novēršanu.