|
Politikas plānošanas process
Politikas plānošana ir noteiktā kārtībā izpildvaras līmenī izstrādāti priekšlikumi un pasākumi sociāli ekonomisko problēmu risināšanai, politiskajās vadlīnijās noteikto mērķu un attīstības prioritāšu sasniegšanai un to ietekmes izvērtēšanai, kas strukturētā veidā ietverti politikas plānošanas dokumentos. Politikas plānošanas mērķis ir skaidri, strukturēti un saprotami apkopot informāciju par situāciju un problēmām konkrētā jomā, kā arī noteikt attiecīgās jomas turpmāko attīstību vai identificēto problēmu risinājumu.
Politikas plānošanas process ir uz mērķi un rezultātu orientēts pasākumu kopums, kas nosaka politikas īstenošanai un uzraudzībai nepieciešamās darbības Saeimā, Ministru kabinetā un visās valsts pārvaldes institūcijās. Politiku izstrādā vienā vai vairākās politikas jomās, nozarēs vai apakšnozarēs. Politikas plānošanas un analīzes procesā parasti runā par šādiem posmiem:
1) situācijas analīze;
2) problēmu un iespējamo risinājumu noteikšana;
3) ietekmes sākotnējais izvērtējums;
4) politikas plānošanas dokumenta saskaņošana un apstiprināšana;
5) lēmuma par finanšu resursu piešķiršanu pieņemšana;
6) politikas īstenošana un uzraudzība;
7) politikas sasniegto rezultātu ietekmes izvērtējums.
Politikas plānošanas process notiek pirms tiesiskā regulējuma izstrādes procesa. Izstrādājot tiesību aktu projektus, ņem vērā politikas plānošanas dokumentos ietvertos mērķus un apstiprinātos risinājumus.
Politikas plānošanas sistēma un dokumenti
Darbs pie vienotas politikas plānošanas un koordinācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas tika uzsākts jau 2000.gadā, kad tika izstrādātas un apstiprinātas sistēmu veidojošās Politikas plānošanas pamatnostādnes, kas nosaka rīcībpolitikas izstrādes pamatprincipus, politikas plānošanas dokumentu veidus un to savstarpējo hierarhiju. Pamatnostādnes bija par pamatu Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumu Nr.111 "Ministru kabineta kārtības rullis" pieņemšanai, kurā līdz 2009.gadam tika noteiktas konkrētas saturiskas prasības visiem politikas plānošanas dokumentu veidiem – situācijas analīze, galvenās esošās un potenciālās problēmas, iespējamie alternatīvie risinājumi un to ietekmes novērtējums, lēmuma ietekme uz valsts budžetu, prognozējamie politikas un darbības rezultāti, saistība ar citiem politikas plānošanas dokumentiem vai normatīvajiem aktiem, kā arī atskaitīšanās un kontroles kārtība. Politikas plānošanas dokumenti, kas izstrādāti un apstiprināti pēc 2002.gada, ievērojot Ministru kabineta kārtības rullī noteikto, ir apkopoti Politikas plānošanas dokumentu datu bāzē POLSIS.
2005.gada beigās Valsts kanceleja pasūtīja neatkarīgu Politikas plānošanas pamatnostādņu ieviešanas novērtējumu. Lielākā daļa identificēto problēmu bija saistītas ar plānošanas dokumentu kvalitāti – nepietiekamu ietekmes izvērtējumu, konsultāciju un sabiedrisko apspriešanu neveikšanu, pētījumu neizmantošanu dokumentu sagatavošanas posmā, arī Ministru kabineta kārtības rullī noteikto minimālo satura prasību neievērošanu.
Lai risinātu novērtējumā identificētās problēmas, tika izstrādātas un ar Ministru kabineta 2006.gada 18.septembra rīkojumu Nr.705 apstiprinātas Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnes. Tās vērstas uz vienkāršas, pārskatāmas, saprotamas un efektīvas politikas plānošanas sistēmas izveidošanu, kas sekmētu valsts attīstību vidējā un ilgtermiņā. Pamatnostādnes precizē politikas plānošanas dokumentu tipus, nosaka to savstarpējo sasaisti, pielietojumu, politikas plānošanas sasaisti ar valsts budžeta veidošanas procesu, valdības prioritātēm, reģionālās un vietējās pārvaldes līmeņa un starptautisko organizāciju plānošanas sistēmām. Pamatnostādnēs ietvertie politikas plānošanas sistēmas elementi un darbības mehānisms ir iestrādāti Attīstības plānošanas sistēmas likumā un no tā izrietošajos Ministru kabineta līmeņa tiesību aktos.
Pašlaik politika (gan nozaru, gan starpnozaru griezumā) Latvijā tiek plānota ilgtermiņā (līdz 25 gadiem), vidējā termiņā (līdz septiņiem gadiem) un īstermiņā (līdz trim gadiem). Kopumā pastāv četri dažādi politikas plānošanas dokumentu veidi:
1) pamatnostādnes;
2) programma;
3) plāns;
4) koncepcija.
Katram no tiem ir savas funkcijas un loma kopējā politikas plānošanas sistēmā.
Pamatnostādnes ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā ietverti politikas pamatprincipi, attīstības mērķi un prioritātes vienā vai vairākās nozarēs. Pamatnostādnēs ietver izvērstu esošās situācijas un problēmu aprakstu, nosaka rīcības virzienus problēmu risināšanai un mērķu sasniegšanai un rezultātus, kas ilustrē panāktās pārmaiņas sabiedrībā un iesaistīto institūciju paveikto.
Programma ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, ko izstrādā noteikta mērķa sasniegšanai vai iepriekš apstiprinātu pamatnostādņu īstenošanai un kurā nosaka rīcības virzienus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus. Programmā attēlo tās sasaiti ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem, izvirza un īsi paskaidro sasniedzamos mērķus, definē rīcības virzienus un sasniedzamos rezultātus mērķa sasniegšanai, kā arī attēlo turpmākās rīcības plānojumu ceturkšņu robežās.
Plāns ir īstermiņa rīcības politikas plānošanas dokuments, ko izstrādā politikas ieviešanai noteiktā jomā, kas ietver konkrētu pasākumu kopumu atbalstītu politikas pamatnostādņu vai programmas īstenošanai vai dotā uzdevuma izpildei. Plānā izvirza īstermiņa mērķus un prognozē darbības rezultātus, galvenokārt koncentrējoties uz nepieciešamo pasākumu ieviešanas laika, finansējuma un institucionālajiem aspektiem.
Koncepcija ir politikas plānošanas dokuments, kuru izstrādā, ja nepieciešama konceptuāla izšķiršanās par iespējamo turpmāko rīcību vai tiesiskā regulējuma būtību. Koncepcijā ietver risināmās problēmas detalizētu izklāstu, piedāvā problēmas risinājumu alternatīvas un attēlo to plānoto ietekmi, kā arī turpmākās rīcības plānojumu katram no piedāvātajiem variantiem.
Citi plānošanas un ar plānošanu saistītie dokumenti
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir hierarhiski augstākais ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments, ar kura izstrādes gaitu var iepazīties interneta vietnē www.latvija2030.lv.
Nacionālais attīstības plāns ir hierarhiski augstākais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kas apstiprināts Ministru kabinetā 2006.gada 4.jūlijā. Ar plāna tekstu, tā īstenošanas un uzraudzības procesiem var uzzināt vairāk interneta vietnē www.nap.lv.
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību ir politisko vadlīniju dokuments, kuru izstrādā visam Ministru kabineta pilnvaru laikam un kurš ietver Ministru kabineta darbības prioritātes, sasniedzamos mērķus un rezultātus. Deklarācijas īstenošanai Ministru kabinets izstrādā un apstiprina Valdības rīcības plānu, kurā norāda konkrētus uzdevumus Deklarācijā izvirzīto mērķu sasniegšanai, katra uzdevuma īstenošanas termiņu un par uzdevuma īstenošanu atbildīgās iestādes, kā arī citu nepieciešamo informāciju.
Informatīvais ziņojums ir informācija vai pārskats par konkrēta jautājuma risināšanas gaitu, par plānošanas dokumenta īstenošanu vai tiesību akta izpildi, situāciju un problēmām kādā atsevišķā jomā. Informatīvajā ziņojumā var ietvert priekšlikumus institūcijas turpmākai rīcībai saistībā ar problēmas risināšanu vai situācijas tālāku attīstību, tomēr ar informatīvo ziņojumu nepieņem lēmumu un neplāno rīcība, kuras īstenošana var radīt ietekmi uz makroekonomisko vidi, uzņēmējdarbības vidi, sociālo un dabas vidi, administratīvo šķēršļu apjomu, valsts un pašvaldību budžetiem, spēkā esošo tiesību normu sistēmu vai Latvijas starptautiskajām saistībām.
Valsts attīstības mērķu aizstāvēšanai Eiropas Savienībā un starptautiskajās organizācijās ir iedibināta starptautisko jautājumu koordinācijas sistēma Latvijā. Eiropas Savienības jautājumu koordinācijas tiesisko pamatu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.596 "Latvijas Republikas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos izstrādes, apstiprināšanas un pārstāvēšanas kārtība", un konkrētāk ar Eiropas Savienības jautājumu koordināciju Latvijā var iepazīties Ārlietu ministrijas mājas lapā.
|
