|
Cienījamie klātesošie,
informācijas tehnoloģiju nozares pārstāvji!
Šis gads informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarei ir bijis dinamisks. Aizvien izteiktāk šī nozare kļūst par vienu no galvenajiem Eiropas ekonomikas virzītājspēkiem, jo aizvien mazāk kļūst jomu, kurās netiek izmantotas moderno tehnoloģiju iespējas.
Līdzīgu efektu mēs redzam arī Latvijā. Tieši ieguldījumi IKT un tehnoloģiju attīstība ir viens no faktoriem, kas visstraujāk veicinājuši Latvijas uzņēmumu efektivitātes un ražīguma pieaugumu. 2010. gadā IKT nozarē strādājošo 2900 uzņēmumu 18 000 darbinieki Latvijas tautsaimniecībai sniedza gandrīz 1,5 miljardu latu pienesumu. Sagaidāms, ka šī gada rezultāts būs vēl iespaidīgāks.
Ir vērts atzīmēt arī faktu, ka jau pašlaik Latvijas uzņēmumu eksportēto preču un pakalpojumu apjoms ir pārsniedzis augstākos pirmskrīzes līmeņus. Ir skaidrs, ka tieši ražošana un eksports ir tās nozares, kas valsti izvedušas no krīzes un nostādījušas uz stabilas attīstības ceļa, un šeit ir svarīgs arī IKT nozares pienesums.
Par Latvijas IT uzņēmumu eksportspēju pārliecinājos šovasar, kopā ar Latvijas uzņēmējiem apmeklējot tādus Latvijai ļoti perspektīvus tirgus kā Koreja, ASV un Brazīlija, kur aktīvākie un visplašāk pārstāvētie bija tieši IKT nozares uzņēmumi, starp tiem arī daudzi LIKTA biedri. Šajās vizītēs, tiekoties ar pasaulē vadošajiem IT un citu jomu uzņēmumiem, kopīgi meklējām jaunas iespējas visai nozarei. Pašlaik ir svarīgi tās izmantot maksimāli efektīvi, un varu apliecināt arī valdības gatavību turpināt sniegt atbalstu IKT nozarei jaunu tirgu apgūšanā.
Ja turpinām salīdzināt IKT sasniegumus Latvijā un Eiropā, redzam, ka esam izvirzījušies priekšējās rindās. Latvijas e-pārvaldes pakalpojumi jau pieejami vairāk nekā 86% Latvijas iedzīvotāju, kamēr vidējais Eiropas rādītājs ir zem 80%. Arī es ikdienā lietoju e-parakstu un izmantoju iespēju tautas skaitīšanā piedalīties elektroniski. Taču vēlos uzsvērt, ka pašlaik e-pārvaldes pakalpojumu izmantošanas līmenis neatbilst piedāvājumam, tāpēc ir svarīgi veicināt iedzīvotāju zināšanas un prasmes tos izmantot.
Īpaši svarīgi tas ir lauku reģionos, kur nepieciešams aktīvāks darbs iedzīvotāju prasmju uzlabošanai. Būtisks panākums ir internet pieejamības Latvijā straujā attīstība pēdējos piecos gados. Jau pašlaik Latvija ir starp pasaules līderiem iedzīvotājiem pieejamā internet pieslēguma ātrdarbības jomā, bet lai šīs pozīcijas saglabātu, jāturpina platjoslas infrastruktūras attīstīšana visā Latvijas teritorijā.
Vēlos uzsvērt, ka šajā jomā IKT nozare var rēķināties ar šīs valdības atbalstu. Latvija ir priekšgalā Baltijas reģionā arī sociālo tīklu iespēju izmantošanā, ko demonstrē tas, ka 9 no šīs valdības ministriem ir aktīvi Twitter lietotāji. Tas ir būtiski, uzlabojot sabiedrības informētību un izpratni par valdības darbu. Arī valdības deklarācijā IKT nozares un e-pakalpojumu attīstībai veltīta būtiska uzmanība, tostarp, apņemoties strādāt pie „Digitālās programmas Eiropai” mērķu sasniegšanas.
Kā vēl vienu svarīgu aspektu vēlos pieminēt e-pakalpojumu ieviešanu un izmantošanu valsts pārvaldes un pašvaldību darbā – gan veicinot ātrāku, lētāku un efektīvāku sadarbību starp dažādām iestādēm, gan arī nodrošinot valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem nevis tajā laikā un vietā, kas ir ērtāka valstij, bet veidā, kas ir ērtāks iedzīvotājiem. Tās ir iespējas, kas valsts pārvaldei jāizmanto, lai strādātu nevis vairāk, bet gudrāk, un šeit saskatām potenciālu reformām valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai.
Šīsdienas konferences darba kārtībā iekļautās tēmas ir ļoti būtiskas visas valsts attīstības kontekstā, tādēļ novēlu Jums ražīgu darbu, kā arī jaunas idejas un ierosmes Latvijas IKT sektora spēju un sasniegumu vairošanai!
Paldies!
|
