Atjaunots: 28.09.2015

Saviesīgā dzīve Limbažos

Limbažu pilsētas domnieki 1879.g. Viņu vidū Baumaņu Kārļa laikabiedri - Limbažu Saviesīgās biedrības dibinātāji 1883. gadā: tirgotāji Dāvis Ūders, Ed.Kaupings, E.Prange, Aleksandrs Tīls -  Filca fabrikas īpašnieks, E.Tīls - tirgotājs,  A.Poeter s- pilsētas sekretārs, J.Buka - skroderis, F.Hansens - krāsotājmeistars, O.Guslavskis - rātskungs.

Tirgotājs Ed.Kaupiņš 1884.g. iznomāja, bet 1908.g. uzdāvināja Limbažu Saviesīgajai biedrībai  mītnes vietu - divstāvu mūra ēku 20 000 zelta rubļu vērtībā Baumaņu Kārļa, toreiz Tirgus laukumā, ar noteikumu, ka biedrība uzņemas visas uz šo namu  attiecināmās prasības. Līdz ar to pēc 25 gadu nomas biedrība savu pastāvēšanu jau svinēja savā namā. 

Jānis Steiks - mācītāja palīgs, vēstures un latīņu valodas skolotājs Limbažu draudzes skolā. Tāpat kā Baumaņu Kārlis, mācījies J.Cimzes vadītajā skolotāju seminārā (1873. – 1876.). 1887.g. reliģisko jautājumu izskaidrotājs Baumaņu Kārļa vadītājos Jautājumu un atbilžu vakaros  Saviesīgajā biedrībā.

Vēlākajos gados Jānis Steiks kļuva par vienu no modernisma aizsācējiem latviešu dzejā. Dievkalpojumus Limbažu draudzē  viņš bieži vadījis dzejas formā un rosinājis dievvārdos ieklausīties, ne tikai uzklausīt:

Esmu savādnieks,
Dzīves svabadnieks:
Dieva Tēva rasts un radīts,
Dieva Dēla vests un vadīts,
Svētā Gara spēts:
Rets, bet izredzēts.

Baumaņu Kārlis pēc atgriešanās no Pēterpils 1885. gadā tika uzņemts Limbažu Saviesīgajā biedrībā un jau 1886. gadā viņu ievēlēja par runas vīru zinību, kora, teātra un bibliotēkas komisijās. Šajos amatos viņš palika līdz pat mūža beigām 1905. gadā. Sevišķi rosīgs Baumaņu Kāris bija priekšlasījumu, kā arī jautājumu vakaru sarīkošanā  un dažādu jautājumu izskaidrošanā.  Lielu piekrišanu apmeklētājos guva ar viņa ierosmi sarīkotie Muzikāli - teatrāliskie omulības vakari. Tajos par kupleju, humoristisko priekšnesumu tekstiem un mūziku  gādāja  Baumaņu Kārlis.

1886. gada 3. martā Baumaņu Kārlis paziņoja, ka dāvina Saviesīgajai biedrībai savu personīgo bibliotēku - pāri par 300 grāmatām un labprātīgi uzņemas bibliotēkas organizēšanu un instrukcijas lasītājiem izstrādāšanu…. jo bez šādas stingras izpildīšanas nespētu pastāvēt ne tikai  mūsu bibliotēka, bet arīdzan nekāds kopdarbs… Bibliotēka bija atvērta 2 reizes nedēļā dažas stundas. Abonēšanas maksa 1 rublis gadā un mēnesī 20 kap. 

Čakls palīgs un padomdevējs Teātra komisijai Baumaņu Kārlis bija arī pie lugu izvēles, režijas un inscenēšanas. Īpašu atbalstu viņš izteica sava drauga, domubiedra  Alunāna lugu iestudēšanai. Ieņēmumi no teātra izrādēm   (ieejas maksa biedriem un nebiedriem atšķīrās)  nodrošināja biedrības darbību.

Teātra komisijas uzvestām citu rakstnieku lugām komponists piemēroja dziesmas, kuplejas un mūziku, padarot tās interesantākas. Pēc teātra izrādēm bieži notika dejas, kad mūziku spēlēja vietējā lauku kapella.

Pēterburgas Latviešu labdarīgās biedrības ielūgums kādreizējam biedrības biedram Baumaņu Kārlim, Limbažos.

1878. gada augustā izveidojās  Pēterpils Latviešu labdarīgā biedrība, kuras nolūks bija  gādāt līdzekļus priekš morāliskā un materiāliskā stāvokļa labošanas Peterpilī dzīvojošiem nabadzīgiem latviešiem.   Tas ir laiks, kad, dzīvodams Pēterpilī, Baumaņu Kārlis līdztekus vācu valodas skolotāja darbam Refomātu skolā, iesaistījās almanaha „Dunduru” veidošanā un par panākumiem pedagoģiskajā darbā tika apbalvots ar Sv. Staņislava ordeni.

Limbažu grāmatizdevēja Jāņa Meļķīsa apsveikums Baumaņu Kārlim vārda dienā 1889.g. 28. janvārī.

Izdevējs Jānis Meļķīss savu darbību sāka 1878. gadā. Domājams, ka vispirms Limbažos iekārtojis grāmatsietuvi, vēlāk tipogrāfiju, bet 1885. gadā atvēra grāmatu veikalu. Meļķīsa grāmatu drukātava atradās pilsētas namā pie tirgus laukuma. Meļķīsa spiestuve strādāja četrās valodās: latviešu, krievu, vācu un igauņu. Bez literatūras, kantorgrāmatām, veidlapām  Meļķīss izdeva arī pirmo Limbažu laikrakstu „Ziņotājs”.  1890.-1899.g. Baumaņu Kārlis Limbažos pie Melķīsa izdeva „Īsto Baltijas kalendāru”, kurā publicēja arī savus aprakstus par Limbažu pili, baznīcu, ceļiem, apsveikuma dzejoļus un „Bizmaņu gaudas” (ar parakstu B.K. vai pseidonīmiem „Azo”, „Limbsesiles Antikangars. Jāni Meļķīsu un Baumaņu Kārli vienoja sadarbība Limbažu Saviesīgajā biedrībā. Jau pēc komponista nāves Meļķīss  nodrukāja  nelielu grāmatiņu Palmu lapiņas plūktas iz dzīvības koka, kurā  apkopotas Baumaņu Kārļa sacerētās  garīgas svētku dziesmas.

Limbažu Saviesīgās biedrības koris ar diriģentu - draudzes skolotāju  H. Šmidtu 20.gs. sākumā.

Viņa vadībā Limbažu Saviesīgās biedrības koris IV dziesmu svētkos 1895. gadā Jelgavā ieguva II balvu – sudraba kausu. Šajos dziesmu svētkos laicīgajā koncertā, tūlīt aiz Krievijas valsts himnas, pirmo reizi  kopkoris dziedāja Baumaņu Kārļa dziesmu Dievs svētī Latviju  A. Jurjāna vadībā.

Saviesīgās biedrības koris V Vispārējos dziedāšanas svētkos 1910.g. Diriģents -  draudzes skolas skolotājs A. Šīds. Dziesmu karos Limbažu koris ieguva 9. vietu un atzinības rakstu.

Baumaņu Kārļa sacerēto nacionālo himnu kopkoris dziedāja laicīgā koncerta noslēgumā, jo tā žandarmiem bija atņemta iespēja aizkavēt spontāno publikas piecelšanos, ko izraisīja jau pirmie "Dievs, svētī Latviju" akordi.

Umurgas dziedāšanas biedrības  (dib. 1868.g.) afiša par Zaļumu svētkiem ar dziedāšanu un deju pie labas ragu mūzikas 1906. gada 16. jūlijā. Ieejas maksa kungiem 35 kap, dāmām 25 kap., bērniem 10 kap. Biļetes piestiprināmas redzamā vietā. Afiša drukāta pie Meļķīsa Limbažos.

Svētkus Ķaukuļu mājas parkā atklāja ar Baumaņu Kārļa dziesmu „Dievs, svētī Baltiju!”

Pēc atgriešanās no Pēterpils, savus vaļas brīžus Baumaņu Kārlis pavadīja biedrības namā  (pa kreisi ar stūra ieeju) pie savā  „stātrāta” galdiņa, klavierēm vai pie lasāmā galda ar blociņu un zīmuli rokās. Pusdienās vai kārtējā diendusā viņas pārgāja pāri ielai uz Dobīna namu, kur jumta stāvā viņam  bija iekārtots neliels dzīvoklis ( pa labi divstāvu nams ar skursteņiem). Pievakarē  Baumaņu Kārlis atgriezās biedrībā, kur reizēm ar draugiem palika līdz vēlai naktij.

Svētciema koris  (dib. 1895.g.) 1907.gadā Jēkaba  Reinfelda vadībā  (1. rindā centrā) pie Ķuikules skolas. Svētciema koris aktīvi iesaistījās Limbažu Saviesīgās biedrības rīkotajos pasākumos.

Aleksandra Tīla voiloka izstrādājumu fabrikas (dib. 1876.g.) koris  20.gs. sākumā.

Toreiz visa mazpilsētas dzīve noritēja saskaņā ar fabrikas svilpes signālu. Strādājošo skaits  sniedzās līdz pat 500, ieskaitot palīgražotnes – kokzāģētavu, kūdras ieguvi, gatavās produkcijas papildus apstrādi  Tas nozīmēja, ka trešā daļa pilsētas iedzīvotāju bija nodarbināti Limbažu vecākajā rūpniecības uzņēmumā. 20. gadsimta sākumā fabrikā jau bija trīs tvaika katli un pieci elektromotori, kuri darbināja visus nepieciešamos mehānismus. Saražoto elektroenerģiju izmantoja ne tikai fabrikas vajadzībām, bet arī dažu ielu apgaismošanai, kā arī Limbažu pilsētas pasta, policijas un atsevišķu namu elektrifikācijai. Ar elektrības palīdzību pārstrādāja vilnu, auda lielos lakatus, vadmalu, gatavoja filca zābakus, cepures, kā arī citus izstrādājumus.

Baumaņu Kārļa piemiņas pasākums 1907.gada 23. aprīlī Limbažu Saviesīgajā biedrībā. Pārmaksu un skaidras naudas atlikumu nolemts ziedot Baumaņu Kārļa kapa pieminekļa celšanai.

70 gadu vecumā tautas lūgšanas autors, Limbažu saviesīgās biedrības goda biedrs no 1888.g., aizgāja mūžībā. Drīz pēc komponista nāves Saviesīgā biedrība uzņēmās iniciatīvu ziedojumu vākšanā  piemineklim. No latviešu māksliniekiem uz aicinājumu iesūtīt skices atsaucās tikai G. Šķilters, kurš savulaik kā skolnieks Limbažos bija apguvis pie Baumaņu Kārļa krievu valodu un šaha spēli. Toreiz, kad nākamais tēlnieks jautājis par samaksu, komponist atteicis - gan jau norēķināsimies….

Limbažu Saviesīgajā biedrībā Baumaņu Kārlis darbojās līdz pat 1904. gadam.

Pirmajos 10 darbības gados bija sarīkoti 86 izrīkojumi (teātra izrādes, dziesmu vakari, jautrības un jautājumu izskaidrošanas vakari, puķu balles, zaļumu svētki u.c. pasākumi), kurus apmeklēja 15 630 personas.

Limbažu Saviesīgās biedrības 25 gadu jubilejas pasākuma dziesma  Lai Limbaži gavilē. Dziedāja pēc Baumaņu Kārļa dziesmas „Kā Daugava vaida” melodijas.

Limbažu Kristus apskaidrošanas jaunās pareizticīgo baznīcas ēkas iesvētīšanas diena 1903. gada 26. oktobrī.

Tās interjerā izmantoja ikonas un citus kulta priekšmetus no iepriekšējās baznīcas.  Interjers bija ļoti grezns: ikonostass – gatavots no ozolkoka, apzeltītas ikonas, bet sienas un griesti – apgleznoti. Ja 1903. gadā pareizticīgo draudzē bija 1414 ticīgie, tad 1913. gadā no Limbažos dzīvojošajiem 4700 pilsētniekiem draudzē skaitījās 1798.

Limbažu brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda pie biedrības ēkas pilsētas parkā 19.gs.

Ja pilsētā dega kāda ēka, tad ugunsdzēsēji, nevarēdami apdzēst to, centās glābt vismaz blakus esošos namus. 19./20. gs. mijas pēdējais lielākais ugunsgrēks pilsētā bija 1903. gadā, kad nodega 17 ēkas. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības greznais nams toreiz atradās pilsētas parka paviljonā. Likteņa ironijas dēļ arī šo namu nenosargāja ne Sv. Laurencijs - pilsētas aizstāvis, ne paši ugunsdzēsēji.

Limbažu brīvprātīgo ugunsdzēsēju paraugdemonstrējumi Limbažu pilsētas svētkos 20.gs. sākumā.

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju pārziņā bija ne tikai ugunsgrēku dzēšana  un dūmvadu tīrīšana.  Biedrības biedri aktīvi iesaistījās dažādos pilsētas pasākumos ar paraugdemonstrējumiem. Ugunsdzēsēju biedrības ietvaros darbojās arī dāmu komiteja un  pūtēju orķestris, kas regulāri uzstājās dažādos sarīkojumos. 

Sludinājums no 1912. gada  laikraksta „Auseklis” Nr. 48. par slidotavu uz pilsmuižas Mazezera.

Slidotāji uz Mazezera. 20.gs. sākumā.

Ziemas laikā orķestris spēlēja pie slidotavas, bet vasaras periodā regulāri sniedza koncertus vai spēlēja balles Pilsētas parkā…

Pilsētas parkā šovasar pa vakariem diezgan bieži spēlēja Ugunsdzēsēju orķestris, pie kam nopietnus un vērtīgus mūzikas gabalus. Caur to parka apmeklētājiem tie sagādā patīkamu atpūtu, bet tā kā orķestris sevišķi algots ne no kādas iestādes netiek un ieeja parkā arī par brīvu, tad gan pašai publikai vajadzētu rūpēties par to, lai orķestris dabūtu kaut cik pietiekošu atlīdzību un varētu joprojām savus koncertus turpināt. Neaizmirsīsim, ka tas ir mūsu pašu – limbažnieku orķestris, kuru pabalstīt ir mūsu pienākums.

Limbažu vācu biedrības „Musse” biedri 20.gs. 1. cet.

 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Limbažos vēl arvien dominēja vācu inteliģence.  1897. g. pilsētā par skolotājiem strādāja 15 vācieši, 6 latvieši, 4 ebreji un viens francūzis.

20. gs. sākumā Limbažos vācu saviesīgajā biedrībā ,,Musse” bija 137 biedri, bet 1909. gadā – 62 biedri. „Mussei” bija sava bibliotēka un lasītava, darbojās deju klubs, kungu klubs. Bez tam notika arī deju vakari, masku balles, muzikāli vakari un koncerti, kuros piedalījās ievērojami mākslinieki.  Biedrības kori, tāpat kā Saviesīgajā biedrībā, vadīja skolotājs  A. Šīds. 

K.Karlsones  organizēto šūšanas kursu dalībnieces 1909. gadā Limbažos, Dārza ielā.

Adīšanas kursu dalībnieces Limbažos 20.gs. sākumā.