Atjaunots: 07.10.2015

Ģimene

Baumaņu Kārlis – Valkas skolotāja semināra audzēknis(1853-1856). Kārlis, kā apdāvinātākais starp 8 bērniem, tika sūtīts Limbažu draudzes skolā, vēlāk mācījās Limbažu elementārskolā jeb t.s. vācu skolā. 1852. gadā viņš pabeidza arī Limbažu apriņķa skolu ar izcilām sekmēm mūzikā un arī zīmēšanā. Tad sekoja mācības  Cimzes skolotāju seminārā.

Mājskolotājs tautas apgaismošanas ministrijas departamenta direktora N. Rēbindera ģimene , Pēterburgas Avīžu līdzstrādnieks Baumaņu Kārlis 1862.g. Pēterburgā. Lai nopelnītu naudu studijām Tērbatā, Baumaņu Kārlis sāka strādāt par mājskolotāju Ķirbižu muižas īpašnieka  fon Aderkasa ģimenē. Iespējams, nesaskaņu dēļ ar darba devēju pēc diviem gadiem Baumaņu Kārlis Ķirbižus pameta un 1858. gada rudenī Baumaņu Kārlis devās uz Pēterburgu ar atziņu: Labāk par dvorņiku  Pēterburgā nekā par skolotāju Vidzemē.

Baumaņu Kārļa jaunākais brālis Ernests (dzim. 1839.g.) ar sievu Rīgā 20.gs. sāk. Ernests – jaunākais Baumaņu ģimenes bērns, izmācījās Rīgas skolās un atgriezās Limbažos kā smalks maizniekrmeistars.

Jēkabs Baumanis - drēbnieku amata zellis Pēterburgā 19.gs 50. gadu beigas. Tikko ieradies Pēterburgā, Baumaņu Kārlis kādu laiku dzīvo pie brāļa , līdz nokārtoja mājskolotāja eksāmenu un ieguva skolotāja vietu Sv. Annas bāreņu patversmē.

Baumaņu Kārlis kā vācu valodas skolotājs Smoļnija Dižciltīgo jaunavu institūtā 19.gs. 70. gadu sāk. 23 gadus Baumaņu Kārlis mācīja vācu valodu dažādās Pēterburgas skolās. 1865.g. viņš izdeva vācu valodas mācību grāmatu. Dzīvodams Pēterburgā, Baumaņu Kārlis tikai vienu reizi mācīja latviešu valodu - 10 nodarbības baronam fon Rozenam - Lielstraupes muižas īpašniekam. Paralēli skolotāja darbam Baumaņu Kārlis papildināja zināšanas un iemaņas mūzikā – gan klavierspēlē, gan kompozīcijā. 

Baumaņu Kārļa dzīvesbiedre Marija fon Vitte ar meitām Elizabeti Liliju un Martu Matildi Pēterburgā 1877.gadā. Ar sievu – vācieti Mariju Vitti Baumaņu Kārlis iepazinās atvaļinājuma laikā Limbažos- vecāku zelta kāzās. Kāzas notika Limbažos 1870.g. Laulībā piedzima 4 meitas, divas mira jau bērnībā. 

1.rindā no kreisās Marija Baumane, blakus viņas māte Karolina Vitte  Limbažos. Klēpī Baumaņu Kārļa vecākā meita  Lilija Elizabete (dzim. 1872.g.)   Savas meitas Baumaņu Kārlis mīlēja bezgala- mācīja dziedāt, izdomāja dažādas spēles,  stāstīja pasakas. Baumaņu ģimenē sarunas notika vācu valodā. Lai meitas iemācītos arī latviešu valodu, no Limbažiem uz Pēterburgu  atveda auklīti- Grietiņu Martinsoni (1875.-1877.).

Baumaņu Kārļa sieva Marija ( sēž labajā pusē)  mātes  (vidū) mājā Limbažos 19.gs. b. Baumaņu Kārlim ir tikai 46 gadi, kad prestižā Reformātu skola ar negaidītu lēmumu Baumaņu Kārlim uzteica darbu  un dzīvokli . Dziļā aizvainojumā Baumaņu Kārlis sarāva saites ar pedagoga pienākumiem, likvidēja lepnā dzīvokļa iekārtu un pārveda  personisko bibliotēku uz Limbažiem pie māsas Annas.1881.gadā uz Limbažiem atbrauca sieva ar meitām,  Baumaņu Kārlis vēl palika Pēterburgā kārtot pensiju.

Baumaņu Kārlis - Limbažu Saviesīgās biedrības goda biedrs. 1885.g. Pēc 23 notikumu  bagātiem gadiem  Baumaņu Kārlis ieradās Limbažos sarūgtināts, no aktīvas sabiedriskās dzīves izstumts.  Iespējams, ka pirms uzsākt darboties Limbažu Saviesīgajā biedrībā, Baumaņu Kārlim bija nepieciešama  nopietna , ilgstoša ārstēšanās, jo Limbažu Saviesīgās biedrības dibinātāju saraktā 1884.gadā, viņa vārds  nav atrodams.

Baumaņu Kārļa vecākā meita Elizabete Lilija 20.gs. sākumā. Lillija tajā laikā strādāja par skolotāju Krievijā. Baumaņu Kārlis viņai sūta mazas vēstulītes uz Ļubļinu, kas rakstītas uz īpaša vēstuļpapīra, kas drukāts Paucīša tipogrāfijā ar  uzrakstu vācu valodā - Sveiciens no Limbažiem.

Elizabete Lillija Baumane (1872.-1939.) - skolotāja Limbažos 20.gs. 30g. sākumā. Baumaņu Kārlis dzīvodams Pēterburgā finansiāli pabalstīja visus latviešu pasākumus, bet pats mūža nogalē cieta trūkumu, jo solītā pensija bieži vien kavējās, vai pienāca nepilnīgi.  Vecākā meita Lilija, kurā pēc I Pasaules kara strādāja par skolotāju Limbažu vidusskolā,  veselības stāvokļa dēļ bija spiesta lūgt  materiālu pabalstu Tautas labklājības ministrijas Sociālās apgādības fondā.

Marta Baumane Limbažos 1903. gadā Vittes nama pagalmā. Baumaņu Kārlis īrēja nelielu dzīvokli iepretim Vittes namam.  Komponists  brīžiem mazajā pilsētiņā jūtas vientuļš un nevienam nevajadzīgs. No  1902.gada ziemas Baumaņu Kārlim strauji pasliktinājās veselība – kājas lūzums, vēlāk arteriosklerozes saasināšanās un redzes vājums. Pēdējos 2 gadus viņš  dzīvoja Vittes namā. Dažkārt slimnieku apmeklēja mācītājs Girgensons. Uz viņa jautājumu – Kā iet?  Slimnieks atbildēja – Gods Dievam , man iet labi…

Marta Matilde Baumane 20.gs. sāk. – skolotāja Maskavā. Jaunākā meita Marta pēc mātes nāves ( divus gadus pēc Baumaņu Kārļa aiziešanas mūžībā) devās uz Krieviju, kur pasniedza privātstundas vācu valodā, strādāja tipogrāfijā. 1906.g. viņa apprecējās ar lietuvieti  Vacslavu Pivovarunu.

Martas Baumanes vīrs Vacslavs Pivovaruns. 20.gs. 20.gados. Pēc vīra nāves 1922.g. Marta ar dēlu Venceslavu (1906.-1928.) - un meitu Ģertrūdi (1911.- ) atgriezās Rīgā. Kādu laiku viņa strādāja par skolotāju. Tā kā Marta  zinājusi septiņas valodas - strādājusi arī par tulkotāju, taču materiālie apstākļi nav bijuši spīdoši. Kārlis Ulmanis, kļūstot par prezidentu, par tēva nopelniem Martai piešķīris mūža pensiju - 50 latu mēnesī.

Baumaņu Kārļa mazmeita Ģertrūde Aniela 1915.g.

Ģertrūde Pivovaruna 20.gs. 30.g.sāk. Ģertrūde 1930.gadā apprecējusies ar grāmatvedi, vietējās izcelsmes vācieti Kārli Vitalu. Tieši gadsimtu pēc Baumaņu Kārļa dzimšanas, 1935.gadā, pasaulē nāca viņu dēls Rolfs, kuram piešķirta tēva tautība, kaut gan vecākajai meitai Brigitai pasē rakstīts «latviete».

Atpūtā Asaros - Baumaņu Kārļa meita Marta, mazmeita Ģertrūde  Vitāla ar bērniem Rolfu un Brigitu 20.gs. 30 gados.

Marta Pivovaruna  (1875.-1965.)  Limbažos 1938.g.