Atjaunots: 29.09.2015

Baumaņu Kārļa laikabiedri

Baumaņu Kārļa krusttēvs - Limbažu mācītājs Karls Kristofs Neienkirhens (1791.-1855.) Kalpoja Limbažu draudzē (1840.-1855.) Ar Neienkirhena gādību Baumaņu Kārlis ieguva stipendiju mācoties Valkas  skolotāju seminārā (1853.-1856.) . Rosinot jauno censoni skoloties, mācītājs cerēja, ka krustdēls dienās kļūs par skolotāju, kas latviešu bērniem mācīs to Kungu godā un cieņā turēt.

Auseklis, īstajā vārdā Miķelis Krogzemis  (1850. -1879.) – dzejnieks: Baumaņu Kārļa domubiedrs un iedvesmotājs Pēterburgā.  Jaunais, dedzīgais dzejnieks ar Baumaņu Kārli bija kā gara radinieki, kuri viens otru ietekmēja un viens no otra papildināja. Zenta Mauriņa par Ausekli saka: „Viņš tiecās pēc pacilāta, himniska, un tādēļ arī visciešāk bija sadraudzējies ar Baumaņu Kārli.

Ar Ausekļa tekstiem tapušas vairākas Baumaņu Kārļa dziesmas („Tautai”, „Zilais kalns”, „Ūdens plūdi”, „Uz skolu” u.c.. ) Visizteiksmīgākā un vispopulārākā  ir vīru koriem rakstītā „Trimpula”

Sadarbībā ar Ausekli tika izdots literārs almanahs „Dunduri”. Kopumā iznāca 4 almanaha numuri (1875.-1878). Visbiežāk „Dunduru” redakcijas sanāksmes notika Baumaņu Kārļa dzīvoklī, kurš  arī bija šā  almanaha faktiskais izdevējs un vairāku  zīmējumu, feļetonu un muzikālu  kupleju autors.

      

 Ādofs Alunāns  (1848.-1912.) – dramaturgs, komponista domubiedrs, apciemoja Baumaņu Kārli arī mūža nogalē Limbažos

Jānis Cimze  (1814.-1881.)  - Valkas skolotāju semināra vadītājs.

1853.gada rudenī Baumaņu Kārlis  iestājās Jāņa Cimzes vadītajā Valkas skolotāju seminārā. Seminārā veidojas ne vien skolotājs, bet arī labi izglītots latvietis. Seminārā   bez vispārīgajiem mācību priekšmetiem- valodām , reliģijas vēstures, ģeogrāfijas  u.c. īpaša  uzmanība tika pievērsta  mūzikas apguvei.

No Baumaņu Kārļa piezīmju burtnīcām redzams, ka Jāņa Cimzes prasības veicinājušas zināmas perfekcijas veidošanos semināristos.  J. Cimezes iespaidā pēc  seminārā pavadītajiem 3 gadiem, no jaunekļa Baumaņu Kārlis bija  kļuvis par vīru ar noteiktu raksturu. 1873.g.  Baumaņu Kārlis kopā ar savu skolotāju Jāni Cimzi un virsdiriģentiem darbojās koru karu žūrijas komisijā. Domstarpības ar kādreizējo skolotāju aizsākās  1874.g., kad Baumaņu Kārlis publicē recenziju par J. Cimzes „Diesmu rotas”III daļu.  Tas izraisīja asu polemiku presē ar Cimzi un vācbaltu inteliģenci  par latviešu folkloras jautājumiem. 

Kronvaldu Atis (1870.-1873.) - viens no Baumaņu Kārļa tuvākajiem draugiem, valodnieks, pedagogs Būdams Rīgas Latviešu biedrības runasvīrs un Dziedāšanas komisijas loceklis (1870-1873), Baumaņu Kārlis kopā ar Kronvaldu Ati 1874.gadā vadīja Otro vispārējo skolotāju konferenci, kas izvērtās par īstu atmodas spēku apliecinātāju.

Kronvaldu Ata piemiņai Baumaņu Kārlis  veltīja četras dziesmas, kuras apvieno dziesmu ciklā „Mortuos Plango”  (1875.) Iegūtos līdzekļus Baumaņu Kārlis ziedoja Kronvalda fondam.

 „Kas Kronvaldu Atis savā laikā bij Tērbatā kā latviešu jaunekļu sargs un audzinātājs, tas pats bija Baumaņu Kārlis Pēterburgas augstskolu latviešiem… „ (Ā. Alunāns)

Krišjānis Valdemārs (1825.-1891.) –ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs. Baumaņu Kārlis aktīvi darbojās Krišjāņa Valdemāra izdoto Pēterburgas Avīžu  (1862.-1865.) veidošanā.

Remiķis Mārtiņš (1845.-1921.) - Latviešu literatūras un preses cenzors Pēterburgas Galvenajā preses pārvaldē 1870.-1917. Remiķis bija pozitīvi noskaņots pret latviešu nacionālajiem centieniem. Autori un preses izdevumu redaktori izmantoja šo iespēju, lai varētu publicēt manuskriptus, kuru klajā nākšana citādi nebūtu iespējama. Remiķis aktīvi iesaistījās Pēterburgas latviešu sabiedriskajā dzīvē un bieži tikās ar Baumaņu Kārli Pēterburgas Latviešu labdarības biedrības pasākumos  1877.g. viņš parakstīja iespiešanai Baumaņu Kārļa dziesmu krājumu Dziesmu vītols, kurā liela daļa dziesmu bija ar Ausekļa tekstiem. Diemžēl  dziesmu krājums  netika izdots.

Kažoku Dāvis (1850.-1913.) - Baumaņu Kārļa draugs, rakstnieks, Latviešu labdarības biedrības (1850.-1913.)dibinātājs Pēterburgā. No 1873. g. Kažoku Dāvis dzīvoja Pēterpili, kur 1880. g. nolika vācu valodas ģimnāzijas skolotāja eksāmenu. Pēterpilī viņš piederēja pie latviešu sabiedriskās dzīves visrosīgākajiem veicinātājiem Pēc Ausekļa nāves Kažoku Dāvis sakopoja un izdeva Ausekļa rakstus (2 daļas, 1888), kuri gan daudz dabūja ciest no cenzora strīpojumiem.

Jurjānu Andrejs (1856.-1922.)- komponists un folklorists. Latviešu kantātes žanra aizsācējs. Jurjānu Andreja mūža darbs — 6 "Latvju tautas mūzikas materiālu" burtnīcas (1894—1926), kas ir latviešu mūzikas folkloristikas pamats. Dzīvodams Pēterburga (1875.-1882.) bieži tikās ar baumaņu Kārli. Baumaņu Kārļa dziesmas „Dievs svētī Latviju” motīvu viņš iekļāva Latvju vispārējo dziesmu svētku marša  (1880.) noslēgumā. Šis skaņdarbs  kļūst par pamatu latviešu simfoniskās mūzikas attīstībai. 

Krišjānis Barons (1835.-1923.) - folklorists, publicists.

Laikā no 1862. līdz 1865. gadam Kr. Barons strādāja laikrakstā "Pēterburgas Avīzes", bija viens no laikraksta dibinātājiem, no 1863. gada līdz avīzes slēgšanai bija  „Pēterburgas Avīžu” redaktors un bieži tikās ar laikraksta līdzstrādnieku - Baumaņu Kārli.  Sastādījis bibliogrāfisku rādītāju "Apcerējumi par Baltijas pamatiedzīvotājiem", ko 1868. gadā izdeva Pēterburgas Ģeogrāfijas biedrība, tādējādi Kr. Barons ir uzskatāms arī par pirmo latviešu bibliogrāfu. 

Fricis Brīvzemnieks (1846.-1907.) – latviešu folklorists, jaunlatvietis, publicists, dzejnieks, tulkotājs. Zinātnieks, kurš daudz darījis folkloras materiālu vākšanā un publicēšanā.Frici Brīvzemniekus sastādījis  1872. gadā izdoto Krievu — latviešu — vācu vārdnīcu. Fricis Brīvzemnieks ir viens no Baumaņu Kārļa dziesmu tekstu autoriem.

Juris Neikens (1826.-1868.) - mācītājs, dziesmu svētku tradīcijas aizsācējs; tikās ar „Pēterburgas Avīžu”  līdzstrādnieku Baumaņu Kārli, kad izdeva šī laikraksta pielikumu „Ceļa Biedris”. Ciemojoties pie vecākiem Limbažos Baumaņu Kārlis apmeklēja Umurgas mācītāju  J. Neikenu (1867,-1868,) mācītājmuiža.

Dzejniece Aspazija (1865. -1943.) īstajā vārdā  Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, vēlāk Elza Pliekšāne  tikās ar Baumaņu Kārli, kad strādāja  par mājskolotāju Drieliņu muižā Limbažu pusē 1891.-1893.g.

Savās atmiņās par to laiku  viņa raksta: „Reiz Limbažos bija sarīkota masku balle. Tā kā citi mani mājnieki uz to rosīgi taisījās, tad es darīju to pašu. Tikai man līdzekļu nebija dārgu kostīmu sagatavošanai, bet iet tomēr gribējās. Ko darīt? Prātā iešāvās interesanta doma, kā tikt cauri lēti un labi. Es lūdzu mājniekiem,  lai man dod visādas drēbju lupatiņas. No šīm lupatiņām un papīra strēmēlēm es sev pagatavoju kostīmu un tādā veidā, ka papīra strēmeles reprezentēja nošu papīra līnijas un notis, bet nošu atslēga man bija uz galvas. Uz drēbes man bija izšūti vārdi: „Dievs, svētī Latviju”. Tātad mugurā man bija mūsu himnas vārdi un notis. Masku ballē bija ieradies arī mūsu himnas komponists Baumaņu Kārlis. Viņš, mani redzot tādā kostīmā, bija tā sajūsmināts, ka ar asarām acīs mani apkampa un uz pieres noskūpstīja.