Valdība atbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto jauno pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanas kārtību. Tajā kā svarīgākais pedagoga darba kvalitātes novērtējuma kritērijs izvirzīts pedagoga ikdienas darbs mācību stundā, sadarbības prasmes un skolotāja atbalsts skolēnu spēju attīstībā un virzībā. Jaunā kārtība arī nostiprina skolas atbildību izglītības kvalitātes un skolēnu mācību sasniegumu paaugstināšanā, kā arī mazina birokrātisko slogu.
Turpmāk pedagoga novērtēšanas process tiks veikts katrā izglītības iestādē, tādējādi veicinot izglītības iestāžu autonomiju, kā arī izglītības iestādes vadītāja atbildību par kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanu izglītības iestādē un skolēnu konkurētspējas veicināšanu. Ar jaunās sistēmas ieviešanu tiek radīts efektīvāks mehānisms, lai motivētu pedagogus vairāk iesaistīties gan talantu attīstībā, gan palīdzēt tiem skolēniem, kuru zināšanas ir zem vidējiem rādītājiem. Uz šo nepieciešamību norāda arī PISA pētījumi, OECD un citu ekspertu ieteikumi.
Saskaņā ar jauno kārtību izglītības iestādes vadītājs izveido novērtēšanas komisiju vismaz triju cilvēku sastāvā un apstiprina komisijas darbības kārtību. Komisijas sastāvā var iekļaut izglītības iestādes vadītāja vietniekus, pedagogus, mācību priekšmeta vai izglītības jomas metodiķus, pedagogu sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, kā arī izglītības iestādes dibinātāja pārstāvjus.
Novērtēšanas procesu skola organizē saskaņā ar izglītības iestādes izstrādātu pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtību, kurā noteikti vērtēšanas kritēriji, vienoti nosacījumi kvalitātes pakāpes piešķiršanas termiņam un piemaksas apmēram. Izstrādātā kārtība izglītības iestādei jāsaskaņo ar skolas dibinātāju. Vērtēšanas nosacījumus un kritērijus var papildināt, ievērojot izglītības programmas vai pedagoga veicamo pienākumu specifiku, kā arī novada vai reģionālās tradīcijas, pieredzi, tajā skaitā skolēnu mācību sasniegumu līmeni un kvalitāti.
Jaunā kvalitātes pakāpes piešķiršanas sistēma paredz, ka līdzšinējo piecu pakāpju vietā pedagogs varēs pretendēt un iegūt kādu no trim kvalitātes pakāpēm. Kvalitātes pakāpe pedagogam var tikt piešķirta uz vienu, diviem vai trim gadiem un ir spēkā tikai tajā izglītības iestādē, kurā veikta pedagoga novērtēšana. Novērtēšana ir brīvprātīga, tāpat pedagogs var izvēlēties pakāpi, uz kuru pretendē, neievērojot pēctecību.
Jaunais regulējums padara arī skaidrāku piemaksu sistēmu par kvalitāti. Piemaksas apmēru izglītības iestādei pieejamā finansējuma ietvaros noteiks skolas direktors, kurš ir atbildīgs par kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanu skolā un visprecīzāk var izvērtēt katra pedagoga ieguldīto darbu un profesionalitāti.
Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas pilnveidei IZM tika izveidota darba grupa, kurā strādāja plašs izglītības jomas speciālistu loks, tajā skaitā praktizējoši pedagogi, augstskolu, LIZDA, asociācijas “Latvijas Izglītības vadītāju arodbiedrība” un citu organizāciju pārstāvji. Darba grupā tika uzsvērta nepieciešamība saglabāt pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmu, veicot vairākas izmaiņas, tostarp mazinot birokrātisko slogu pedagogiem, kā arī stiprinot skolu autonomiju un atbildību izglītības kvalitātes un skolēnu mācību sasniegumu paaugstināšanā.
Aicinām iepazīties ar šodien valdībā apstiprināto noteikumu projektu.
Informāciju sagatavoja:
Izglītības un zinātnes ministrija
Komunikācijas nodaļa
Tel.: 67047704, mob. tel. 25728536
E-pasts: prese@izm.gov.lv;