26.01.2016
Ekonomikas ministrija

MK uzdod ministrijām konkrētus uzdevumus pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas analīzes

2014. un 2015. gadā veiktas nozīmīgas reformas būvniecības politikā, iekšējās drošības uzlabošanā, sociālās palīdzības sniegšanā, kā arī citos sektoros, lai uzlabotu ēku kvalitāti un drošību Latvijā, sociālās palīdzības pakalpojumu sniegšanu, dažādu operatīvo dienestu darbības koordināciju un rīcību ārkārtas situācijās, kas izrietēja no 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas analīzes.

Vienlaikus 2016. gada 26. janvāra Ministru kabineta sēdē valdība ministrijām uzdeva vēl vairākus uzdevumus, balstoties uz Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā galaziņojumā ietvertajiem uzdevumiem

Ekonomikas ministrijai uzdots:

  • līdz 2017. gada 1. janvārim izstrādāt būvniecības  nozares politikas plānošanas dokumentu, izvērtējot galaziņojumā identificētos problēmjautājumus par būvniecības procesa dalībnieku, tai skaitā uzraugošo institūciju atbildību visā būvniecības procesā, būvizstrādājumu tirgus uzraudzības atbildības precizēšanu, kā arī būvspeciālistu kompetences pārskatīšanu;
  • līdz 2017. gada 1. martam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā ierosināt grozījumus tiesību aktos, nosakot pienākumu būvspeciālistam, kurš ir veicis būves tehnisko apsekošanu, informēt būvvaldi vai Būvniecības valsts kontroles biroju gadījumos, kad ēkas ekspluatācijas ietvaros sagatavotajā būves tehniskās apsekošanas atzinumā ir norādīts uz nepietiekamu ēkas mehānisko stiprību un stabilitāti un ēkas īpašnieks neveic pasākumus to novēršanai.

Iekšlietu ministrijai doti sekojoši uzdevumi:

  • līdz 2016. gada 30. septembrim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēku būvniecību, rekonstrukciju vai renovāciju, papildu nepieciešamo personālu esošo struktūrvienību nepārtrauktas darbības nodrošināšanai, kā arī speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādi, un papildus nepieciešamo finansējumu 2018. gadam un turpmākajiem gadiem;
  • līdz 2016. gada 30. septembrim izvērtēt un nepieciešamības gadījumā ierosināt grozījumus normatīvajos aktos jautājumos, kas attiecināmi uz personu ar invaliditāti evakuēšanu ārkārtas gadījumos;
  • līdz 2016. gada 1. decembrim sadarbībā ar citām iestādēm izstrādāt profesionālās pilnveides programmas ”Apsardzes darbs” paraugprogrammu un topošajam profesiju standarta saturam atbilstošus kvalifikācijas pārbaudījuma jautājumus;
  • līdz 2017. gada 1. martam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā ierosināt grozījumus tiesību aktus apsardzes darbības jomā jautājumos, kas attiecināmi uz kopējām prasībām apsardzes veidiem apsardzes komersantam un iekšējas drošības dienestam, kā arī specifiskajām prasībām abu apsardzes veidu īstenotājiem;
  • līdz 2018. gada 30. martam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par šūnu apraides sistēmu un citām iespējamajām apziņošanas sistēmām, to ieviešanas un uzturēšanas izmaksām.

Labklājības ministrijai uzdots:

  • līdz 2016. gada 1. oktobrim nodrošināt informatīvi izglītojošu materiālu izstrādi darbinieku rīcībai ārkārtējās situācijās, lai veicinātu darbinieku informētību par pareizu un drošu rīcību;
  • līdz 2016. gada 31. decembrim izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, paredzot pašvaldību sociālās palīdzības saņemšanas iespēju krīzes situācijās un ietverot likumā „krīzes situācijas” definīciju;
  • līdz 2016. gada 31. decembrim izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, paredzot  iespēju nodrošināt valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un tehnisko palīglīdzekļu saņemšanu ārkārtas situācijās cietušajiem un seku likvidētājiem.

Veselības ministrijai uzdots:

  • Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam līdz 2016. gada 1. septembrim izstrādāt vienotu psiholoģiskās palīdzības sniegšanas organizēšanas kārtību psiholoģiskās un psihoemocionālās palīdzības sniegšanai ārkārtas situācijās un papildināt Valsts katastrofu medicīnas plānu;
  • kopā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu līdz 2016. gada 30. decembrim sagatavot priekšlikumus katastrofu medicīnas sistēmas darbību un nozares apdraudējumu pārvaldīšanas regulējošās normatīvās bāzes pilnveidošanai;
  • līdz 2016. gada 31. decembrim izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtības noteikumos, paredzot iespēju nodrošināt valsts finansētu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu ārkārtas situācijās cietušajiem un seku likvidēšanā iesaistītajiem.

Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots līdz 2017. gada 31. decembrim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par iespēju samazināt vispārizglītojošo studiju kursu apjomu kredītpunktos.

Tāpat MK uzdeva atsevišķus uzdevumus vairākām institūcijām kopā:

  • līdz 2016. gada 1. jūlijam Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Pārresoru koordinācijas centru, Iekšlietu ministriju un Veselības ministriju uzdots iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu, kurā sniegts izvērtējums par personas datu publiskošanu katastrofu situācijās;
  • līdz 2016. gada 1. septembrim Veselības ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Aizsardzības ministrijai uzdots izvērtēt situāciju un vienoties par nepieciešamajiem risinājumiem, lai nodrošinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu cietušajiem bīstamajā zonā katastrofas vietā;
  • līdz 2016. gada 1. novembrim Iekšlietu ministrijai kopīgi ar Veselības ministriju  uzdots izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt informācijas aprites algoritmus starp katastrofu pārvaldībā iesaistītajiem dienestiem.

Detalizēti ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā galaziņojumā ministrijām noteikto uzdevumu izvērtējumu var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Faktu lapa.

 

Evita Urpena
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr: 67013193
E-pasts: Evita.Urpena@em.gov.lv; prese@em.gov.lv

 

Dalīties