|
Autoceļiem piešķiramais finansējums būtu jāpiesaista ceļu lietotāju maksājumiem – tas ļautu autoceļu sakārtošanu padarīt ilglaicīgu un prognozējamu, tādējādi ātrāk novēršot krīzes radītās sekas valsts un pašvaldību autoceļu un ielu tīklam.
Šādu risinājumu paredz Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātais informatīvais ziņojums „Par valsts autoceļu finansēšanas modeli”, kas ceturtdien, 16. augustā, tika skatīts valdības ārkārtas sēdē.
Tā kā ceļi un to kvalitāte ir prioritāri atbalstāma joma, valdība ceļu uzturēšanai un sakārtošanai ceturtdien lēmusi 2013. gada budžetā papildus piešķirt 10 miljonus latu. Par turpmākajiem pasākumiem ceļu uzturēšanas jomā tiks lemts, skatot 2014. un turpmāko gadu budžetus.
Ilgstoši nepietiekama valsts un pašvaldību autoceļu un ielu tīkla finansējuma rezultātā valsts un pašvaldības vairs nespēj uzturēt ceļu tīklu drošai un ērtai satiksmei atbilstošā stāvoklī, tāpēc ir nepieciešams izstrādāt jaunu autoceļu finansējuma modeli, kas nodrošinātu pastāvīgu un prognozējamu finansējumu tik būtiskajai nozarei.
SM piedāvātais finansējuma modelis ir atbilstošs SM izstrādes procesā esošajām Transporta attīstības pamatnostādnēm (TAP) 2013.–2020. gadam. TAP ir iezīmēti mērķi, kas jāsasniedz valsts autoceļu tīklā laika periodā līdz 2020. gadam, lai apturētu autoceļu sabrukšanu un ievērojami uzlabotu braukšanas kvalitāti un drošību. Saskaņā ar to, SM piedāvā ieviest pakāpenisku piesaisti ceļu lietotāju maksājumiem, kas veidotu finansiālu bāzi nepārtrauktai autoceļu attīstīšanai ilgtermiņā.
SM sagatavotais informatīvais ziņojums paredzētu autoceļiem plānojamo finansējuma apjomu piesaistīt ceļu lietotāju maksājumiem, nosakot, ka valsts pamatbudžeta programmai „Valsts autoceļu fonds” piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un mazāks par šādu daļu no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem: 2014. gadā - 30 %, 2015. gadā - 40 %, 2016. gadā - 50 %, 2017. gadā - 60 %, 2018. gadā - 70 %, bet 2019. gadā un turpmākajos gados - 80 %.
Pēc VAS „Latvijas Valsts ceļi” aprēķiniem, valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai ik gadu būtu nepieciešami vismaz 310 milj. Ls. Neraugoties uz nodokļu maksājumiem, ko veic autoceļu lietotāji saistībā ar autoceļu lietošanu, šobrīd autoceļu jomā nepastāv autoceļu finansēšanas modelis, kas saistītu autoceļu lietotāju maksājumus ar izdevumiem valsts un pašvaldību autoceļu tīkla pārvaldīšanai, uzturēšanai un renovācijai.
Autoceļiem paredzētā finansējuma piesaiste lietotāju maksājumiem nākotnē nodrošinātu valsts autoceļu mērķtiecīgu rekonstrukciju, atjaunojot sliktā stāvoklī esošos vai sabrukušos autoceļus, kā arī dotu pietiekamu mērķdotāciju pašvaldību ceļu un ielu apsaimniekošanai.
Līdz 2004. gada 1. janvārim valsts un pašvaldības autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un renovācija tika veikta no valsts speciālā budžeta – Valsts autoceļu fonda, kura galvenos ieņēmumus veidoja transportlīdzekļu ikgadējā nodeva un 50% no akcīzes nodokļa naftas produktiem. Ar 2004. gada 1. janvāri minētais speciālais budžets tika likvidēts, un valsts un pašvaldību autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un renovācija tika veikta no valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirtajiem līdzekļiem, kuru apmērs nav saistīts ar transportlīdzekļu ikgadējās nodevas un akcīzes nodokļa par naftas produktiem iekasējumu.
Diāna Ļaha
Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 67028370; e-pasts: diana.laha@sam.gov.lv
|
