|
Otrdien, 9.februārī, Ministru kabinets izskatīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas gaitu 2009.gadā. Finansējuma izmaksas veiktas visiem 2009.gadā plānotajiem atbalsta pasākumiem par kopējo summu 13 761 531 latu apmērā.
Īstenojos atbalsta pasākumus labklājība jomā 2009.gadā ir veiktas valsts budžeta izmaksas vairāk nekā 1 miljona latu apmērā, tajā skaitā garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu izmaksu nodrošināšanai 735 555 lati, kas sastāda 67% no plānotā finansējuma, un dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai 313 894 lati, sasniedzot 44% no 2009.gadā plānotā finansējuma.
Plānotais finansējums netika pilnībā apgūts, jo valsts budžeta finansējums GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai tika plānots oktobra, novembra un decembra mēnešiem, bet 2009.gadā tika izmaksāts tikai par oktobra un novembra mēnešiem pēc faktiski veiktajām pašvaldību izmaksām.
Savukārt īstenojot atbalsta pasākumu „Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās”, kas ir papildinājums pašreiz pastāvošajam sociālās drošības tīklam un tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros, 2009.gadā veiktas kopējās izmaksas vairāk nekā 8 miljonu latu apmērā, kas sastāda 99,99% no plānotā finansējuma.
Izglītības jomā paredzēts nodrošināt izglītības piedāvājumu bērniem 5 un 6 gadu vecumā, pilnveidojot pirmsskolas un sākumskolas mācību priekšmetu standartus un programmas un veicot darba samaksu 5-6 gadīgo apmācībā nodarbinātajiem pedagogiem. Stratēģijas ieviešanas laikā plānots palielināt to bērnu skaitu, kuri tiek sagatavoti pamatizglītības ieguvei no piecu gadu vecuma.
Šī pasākuma ietvaros 2009.gadā ir veiktas izmaksas vairāk nekā 4 miljonu latu apmērā, no tiem 4,1 miljons latu piešķirts pašvaldībām pirmsskolas izglītības iestāžu 5-6 gadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai, bet 77,1 tūkstotis latu – mācību priekšmetu standartu projektu un programmu paraugu pilnveidei.
2009.gadā piecgadīgie bērni, kas iesaistīti izglītības procesā, sastādīja 89% no kopējā piecgadīgo bērnu skaita, bet sešgadīgie bērni – 98% no kopējā sešgadīgo bērnu skaita.
Lai nodrošinātu skolēnu pārvadājumus skolēnu nogādāšanai skolās no apdzīvotajām vietām, kur skolas ir slēgtas izglītības reformas rezultātā, pašvaldībām tiek kompensēti transporta izdevumi, kas radušies organizējot skolēnu pārvadājumus teritorijās, kurās slēgtas vai reorganizētas skolas.
2009.gadā, pamatojoties uz pašvaldību pārskatos norādīto informāciju, skolēnu skaits, kas pavada ceļā līdz izglītības iestādei (vienā virzienā) ilgāk par 60 minūtēm, ir 1,5% no visiem pārvadātajiem bērniem (kompensāciju saņēmējiem). Pasākuma ietvaros, sedzot skolēnu pārvadājumu izmaksas, plānots samazināt to skolēnu skaitu, kas ceļā uz skolu pavada vairāk kā 60 minūtes.
Pasākuma ietvaros 2009.gadā veiktas valsts budžeta izmaksas vairāk nekā 71 tūkstoša latu apmērā, bet pašvaldības nodrošinājušas finansējumu 16,36 tūkstošu latu apmērā, kas ietver faktiski veiktās izmaksas par skolēnu pārvadāšanu.
Veselības aprūpes jomā, kompensējot pacientu iemaksas trūcīgām personām, tādējādi nodrošinot veselības aprūpes pieejamību un personas savlaicīgu vēršanos ārstniecības iestādē, 2009.gadā ārstniecības iestādēm piešķirti valsts budžeta līdzekļi vairāk nekā 300 tūkstošu latu apmērā, kas sastāda 63% no 2009.gadā plānotā finansējuma.
Kompensējot zāles trūcīgajiem pacientiem 100% apmērā, ja pacienta iegādāto zāļu līdzmaksājums kompensācijas sistēmā kalendārā gada laikā sasniedz 50 latus, 2009.gada laikā novirzīti tikai 0,6% no plānotajiem līdzekļiem jeb 11 630 lati.
Izvērtējot 2009.gada trīs mēnešu pieredzi, tika secināts, ka 50 latu līdzmaksājums ierobežo trūcīgo personu iespējas saņemt kompensējamās zālēs un medicīniskās ierīces, un vienlaikus ir liels skaits iedzīvotāju, kuri neatbilst trūcīgās personas statusam, bet kuriem nav pietiekamu līdzekļu līdzmaksājuma segšanai par zālēm un medicīniskajām ierīcēm, kuru iegādes izdevumus no valsts budžeta līdzekļiem sedz daļēji.
Tādēļ, lai nodrošinātu iedzīvotājiem medikamentu pieejamību, no šā gada februāra trūcīgām personām vairs nebūs jāveic 50 latu līdzmaksājums, lai saņemtu zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju.
Savukārt kompensējot slimnīcā izveidoto viesnīcas tipa gultu apmaksu, tādējādi nodrošinot ārstniecības pieejamību, kuru no valsts budžeta līdzekļiem nodrošina ambulatori nevis stacionāri, 2009.gadā veiktas valsts budžeta izmaksas 59,88 tūkstošu latu apmērā.
Nodrošinot hroniski slimo pacientu mājas aprūpi, tā samazinot nepieciešamību pēc stacionāra pakalpojumiem, veiktas valsts budžeta izmaksas 1091 lata apmērā.
Atbalsta pasākuma ietvaros, kas paredz nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem saņemt nepieciešamo garīgās veselības aprūpi, palielinot ģimenes ārstu lomu, un rodot iespēju pacientiem ar garīgās veselības problēmām nepieciešamo aprūpi saņemt maksimāli tuvu dzīvesvietai, un iekļaujot pacientus sabiedrībā, 2009.gadā veiktas valsts budžeta izmaksas 3013 latu apmērā.
Tā kā pārvadājumu jeb transporta jomā tikai 2010.gadā paredzēts nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus noteiktām pasažieru kategorijām, kompensējot sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem radītos zaudējumus, 2009.gadā veikti sagatavošanās darbi.
Stratēģijas mērķis ir veikt ārkārtas drošības pasākumu kopumu, lai samazinātu negatīvo sociālo ietekmi, kas ir izveidojusies globālās un Latvijas finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā, kā arī strukturālo reformu veikšanas rezultātā. Stratēģijas darbības termiņš ir noteikts līdz 2011.gada 31.decembrim.
RAPLM ir atbildīgā institūcija par Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas uzraudzību un kontroli.
Informāciju sagatavoja:
Justīne Plūmiņa
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas
Komunikācijas nodaļas vadītāja
Tālr.: 67770397; 29490910
E-pasts: justine.plumina@raplm.gov.lv; prese@raplm.gov.lv
|
