05.08.2013
Valsts kanceleja

Padarīs profesionālāku un atklātāku augstākā līmeņa vadītāju atlasi

Otrdien, 6.augustā, valdība lems par grozījumiem Valsts civildienesta likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas valsts pārvaldes augstākā līmeņa vadītāju atlasē - atbilstoši starptautiskajai praksei, padarot to atklātāku un profesionālāku, kā arī mazinot korupcijas riskus.  

Likumprojekts paredz stiprināt cilvēkresursu attīstības politikas koordinācijas funkciju Valsts kancelejā, turpmāk sadarbībā ar personāla atlases speciālistiem un profesionālām atlases kompānijām nodrošinot centralizētu un atklātības standartiem atbilstošu atlases procesu.  

Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane uzsver, ka cilvēkresursi ir noteicošais faktors, lai valsts pārvaldē tiktu īstenotas pēc iespējas efektīvākas pārmaiņas, ilgtermiņā attīstot profesionālu un efektīvu pārvaldības modeli, kā to paredz valdības apstiprinātā Cilvēkresursu attīstības koncepcija.

„Līdzšinējā praksē augsta ranga vadītāju „virzīšanā” politiskajai ietekmei un personīgiem kontaktiem nereti bijis daudz lielāks svars nekā profesionalitātei un pieredzei. Šāda sistēma ir jāizskauž, jo tieši no vadītāja kompetences, pieredzes un stratēģiskā redzējuma ir atkarīgs visas iestādes darbs un rezultāti. Lai nodrošinātu politisko neitralitāti un neatkarību atlases procesā, Latvija pārņems citu ES dalībvalstu, t.sk., Nīderlandes un Lielbritānijas praksi, kas paredz noteikt vienotas prasības un ievērot atklātības principu,” skaidro E.Dreimane.

Viņa arī uzsver, ka efektīvai cilvēkresursu politikas īstenošanai nepieciešama spēcīga politiskā griba un atbalsts, jo pretējā gadījumā, neīstenojot cilvēkresursu attīstību, valsts pārvalde neattīstīsies, tā nekļūs efektīva un uz rezultātu orientēta, un turpinās zaudēt augstas raudzes profesionāļus. Šobrīd situācija vērtējama kā kritiska - turpinās tendence aizplūst augsta ranga ekspertiem.

Valsts kanceleja jau iepriekš informēja, ka līdz šim tikai atsevišķos gadījumos valsts iestāžu augstākā līmeņa vadītāji izvēlēti pēc augstākajiem profesionalitātes un atklātības standartiem, jo kopumā valsts iestāžu vadītāju atlase bija katras iestādes kompetencē un ar Valsts kanceleju tika saskaņoti tikai ierēdņa amata pārbaudes kritēriji. Tomēr līdzšinējā prakse liecina, ka šāds regulējums, kad katra ministrija rīko iestāžu vadītāju atlases procesu, neveicina vienotu pieeju un labās prakses pārmantojamību, ne arī resursu efektīvu izmantošanu.

Likuma grozījumi paredz, ka vienoti atlases kritēriji tiks noteikti no 2014.gada, un centralizēta augstākā līmeņa vadītāju atlase būs jāveic no 2015.gada 1.septembra. Tāpat tiks nodrošināta iespēja īsākā laikā aizpildīt vakantās amata vietas, lai veicinātu valsts funkciju kvalitatīvu īstenošanu. Labās prakses ieviešanā attiecībā uz darba izpildes novērtēšanu noteikts, ka ierēdņa darbību un tās rezultātus ik gadu novērtēs tiešais vadītājs vai iestādes vadītāja izveidota vērtēšanas komisija.

Grozījumi Valsts civildienesta likumā ir viens no būtiskiem soļiem Valsts kancelejas sadarbībā ar augsta līmeņa ekspertiem izstrādātās Cilvēkresursu attīstības koncepcijas īstenošanā. Tas ir pirmais vidēja termiņa plānošanas dokuments šajā jomā. Nekas tamlīdzīgs Latvijā iepriekš nav darīts. Koncepcija izstrādāta, ņemot vērā praksi citās ES dalībvalstīs un sadarbojoties ar labākajiem cilvēkresursu vadības ekspertiem. Būtiskākie koncepcijas soļi aplūkojami arī Valsts kancelejas izstrādātajā Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcijas infografikā.

 

 

SIGNE ZNOTIŅA - ZNOTA
Ministru kabineta preses sekretāre
Tālr.: +371 28803639 / 67082919
E-pasts: Signe.Znotina@mk.gov.lv

Dalīties